Kas tas tāds?! Plāno ieviest ugunsdrošības stāvokļa pašdeklarēšanās sistēmu

IeM ziņojumā norādīts, ka pašdeklarēšanas sistēma ir paredzēta kā integrēta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma un ugunsdrošības pārbaužu plānošanas analītiska atbalsta informācijas sistēma. Pašdeklarēšanas sistēmas izmantošanas mērķis ir ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma veikšana atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību izpildes, kā arī ugunsdrošības pārbaužu plānošanas procesa nodrošināšana.

Pašdeklarēšanas sistēmā tiks uzkrātas ziņas, piemēram, par objektu atbildīgajām personām, to iesniegtajām ugunsdrošības deklarācijām un deklarēto ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu attiecīgajā objektā, kā arī informācija par pārbaudāmo objektu prioritātēm. Ziņas sistēmai tiešsaistes datu pārraides režīmā sniegs objektu atbildīgās personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiks noteikts tiesisks pienākums deklarēt ugunsdrošības stāvokli attiecīgajā objektā. Attiecīgo objektu atbildīgās personas tiks definētas, izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus, lai izveidotu šādu valsts informācijas sistēmu.

Indikatīvi prognozējams, ka objektu atbildīgo personu skaits, kas lietos Pašdeklarēšanas sistēmu, pārsniegs 50 000. Paredzams, ka Pašdeklarēšanas sistēma darbotos tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot interneta risinājumu, līdz ar to Pašdeklarēšanas sistēmas izmantošanai nebūs nepieciešami speciāli informācijas tehnoloģiju risinājumi, tādējādi pieņemts, ka objektu atbildīgajām personām administratīvās izmaksas, kas rodas gada laikā, Pašdeklarēšanas sistēmā, deklarējot ugunsdrošības prasību izpildi, nepārsniegs 2000 eiro. Fiziskās personas, kas neveic komercdarbību, varēs brīvprātīgi reģistrēties Pašdeklarēšanas sistēmā un iesniegt ugunsdrošības deklarāciju, līdz ar to atsevišķi administratīvās izmaksas fiziskām personām netiek vērtētas.

Ziņas no Pašdeklarēšanas sistēmas tiešsaistes datu pārraides režīmā varēs saņemt VUGD amatpersonas un objektu atbildīgās personas. Objektu atbildīgo personu Pašdeklarēšanas sistēmas saskarnei tiks nodrošināta funkcionalitāte, kas saistīta ar ugunsdrošības deklarācijas veidlapas ģenerēšanu, aizpildīšanu, ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu un paziņojumu saņemšanu, kā arī tiek paredzēta ierobežota statistikas un meklēšanas funkcionalitāte, jo Pašdeklarēšanas sistēma nav plānota kā publiski pieejama valsts informācijas sistēma un iesniegtās ugunsdrošības deklarācijas netiks publicētas.

Personām, kurām nebūs piekļuves Pašdeklarēsanas sistēmai, ziņas no minētās informācijas sistēmas varēs saņemt rakstiskā veidā kā atbildi uz pieprasījumu vai iesniegumu, ja personai ir subjektīvas tiesības saņemt pieprasīto informāciju.

Paredzams, ka Pašdeklarēšanas sistēmas ieviešana notiks sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas uztur valsts pārvaldes pakalpojumu portālu "latvija.lv", jo indikatīvi tiek paredzēts, ka ugunsdrošības deklarācija tiks integrēta valsts pārvaldes pakalpojumu portāla tīmekļvietnē "www.latvija.lv" sadaļā "Valsts institūciju pārbaudes".

Paredzēts, ka līdz 2023.gada 30.novembrim Ministru kabinetā tiks iesniegts jauns likumprojekts par ugunsdrošību un ugunsdzēsību, savukārt, augstāk paredzētais Ministru kabineta noteikumu projekts izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē tiks iesniegts, kad likumprojekts Saeimā tiks izskatīts otrā lasījumā. Kad likumprojektu Saeimā izskatīs trešā lasījumā paredzētais Ministru kabineta noteikumu projektu tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kopā ar pašdeklarēšanās sistēmu iecerēts ieviest Uzraudzības darba organizēšanas sistēmu (UDOS). Tā ir paredzēta kā vairāku savstarpēji saistītu informācijas sistēmu integrēta pārvaldības sistēma, kas pieejama valsts ugunsdrošības darbā iesaistītajām VUGD amatpersonām efektīvākai valsts ugunsdrošības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei. UDOS izmantošanas mērķis būtu nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšana valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba veikšanai.

Risinājuma ieviešanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram 2025.gadā indikatīvi nepieciešams papildu finansējums 736 000 eiro apmērā, kā arī risinājuma ieviešanas laikā izstrādāto informācijas sistēmu turpmākai uzturēšanai un uzlabošanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram indikatīvi turpmākajos gados nepieciešams papildu finansējums 50 600 eiro apmērā.