• Liāna,
  • Lilija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valdība lems par ceļu satiksmes negadījumu datu uzlabošanu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 04:41, 11.08.2020


Rīga, 11.aug., LETA. Valdība šodien lems par grozījumiem noteikumos, kas paredz nodrošināt pilnvērtīgus un salīdzināmus datus par ceļu satiksmes negadījumiem un tajos smagi ievainotajiem. Patlaban spēkā esošā noteikumu ...
Rīga, 11.aug., LETA. Valdība šodien lems par grozījumiem noteikumos, kas paredz nodrošināt pilnvērtīgus un salīdzināmus datus par ceļu satiksmes negadījumiem un tajos smagi ievainotajiem.

Patlaban spēkā esošā noteikumu redakcija paredz, ka negadījumā ievainotās personas iedala smagi ievainotās personās. Tās ir personas, kuras ārstējušās stacionārā ilgāk par 24 stundām. Savukārt viegli ievainotās personas ir cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.

Tādējādi, reģistrējot datus par negadījumos Latvijā ievainotajām personām, netiek ņemta vērā negadījumos gūto ievainojumu reālā smaguma pakāpe. Šie dati nav precīzi un salīdzināmi ar citu valstu datiem, kuri tiek uzkrāti, nosakot ievainojumu smaguma pakāpi atbilstoši starptautiski pieņemtajai Maksimāli saīsinātajai traumu klasifikācijai (MAIS).

Citās Eiropas Savienības valstīs personas, kuru gūtie ievainojumi klasificēti atbilstoši MAIS pirmajai un otrajai pakāpei, tiek uzskatītas par viegli ievainotām, bet personas, kuru gūtie ievainojumi klasificēti atbilstoši MAIS trešajai līdz sestajai pakāpei, tiek uzskatītas par smagi ievainotām.

Ņemot vērā minēto grozījumi paredz precizēt negadījumā smagi ievainotās personas un viegli ievainotās personas definīciju. Minētais nozīmē, ka smagi ievainots cilvēks ir persona, kurai vissmagākais negadījumā gūtais ievainojums atbilst MAIS trešajai vai augstākai pakāpei. Savukārt viegli ievainota persona ir persona, kurai vissmagākais negadījumā gūtais ievainojums atbilst MAIS pirmajai vai otrajai pakāpei.

Grozījumi paredz, ka Valsts policija ziņas par negadījumā cietušo personu ievainojumu smaguma pakāpi saskaņā ar MAIS aktualizēs atbilstoši ārstniecības iestāžu sniegtajiem datiem.

Grozījumi arī paredz, ka Ceļu policijas reģistrā netiek reģistrēti negadījumi, par kuriem negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji normatīvajos aktos ceļu satiksmes jomā noteiktajā kārtībā ir vienojušies par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un par negadījumu aizpildījuši saskaņoto paziņojumu;

Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka Valsts policija minētajā reģistrā ievadītās ziņas par negadījuma iemesliem aktualizē atbilstoši institūciju nolēmumiem lietās par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā;

Grozījumi arī paredz papildināt negadījumu veidu klasifikāciju ar jaunu veidu - "uzbraukums elekroskrejriteņa vadītājam" un tā skaidrojumu. Grozījumi paredz, ka tas ir negadījums, kurā transportlīdzeklis uzbrauc skrejriteņa vadītājam, vai arī skrejriteņa vadītājs pats uzbrauc citam kustībā esošam transportlīdzeklim.

Šāda norma nepieciešama, jo pēdējā laikā Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, populāri ir kļuvuši elektroskrejriteņi. Palielinoties elektroskrejriteņu skaitam, pieauguši arī riski satiksmes drošībai.

Ņemot vērā, ka Saeimā vēl nav pieņemti saistītie grozījumi Pacientu tiesību likumā paredzēts, ka negadījumos cietušo personu ievainojumu smaguma pakāpes reģistrēšana saskaņā ar MAIS, stāsies spēkā 2021.gada augustā.

Ņemot vērā, ka Saeimā vēl nav pieņemti saistītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, paredzēts, ka izmaiņas negadījumu veidu klasifikācijā stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem minētajā likumā, kas noteiks elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Āboltiņa nekomentē iespējamo aicinājumu viltot Saeimas vēlēšanu rezultātus

Vēstnieces amats liedzot Solvitai Āboltiņa komentēt iekšpolitikas norises, tostarp iespējamo aicinājumu 12.Saeimas viltot Saeimas vēlēšanu rezultātus viņai par labu.

Sabiedrība Aptauja: kādas skolas ir piemērotas skolēniem un vecākiem Latvijā (+VIDEO)

Kā nozīmīgus izvēles kritērijus min profesionāli skolotāji.

.

Sabiedrība Trīs lietas, ko vēlas darbinieki

Katrs piektais uzņēmums seko līdzi darbinieku vēlmēm, veicot ikgadējos darbinieku apmierinātības mērījumus. Pārliecinošs vairākums - 91% aptaujāto uzņēmumu - darbinieku labbūtības iniciatīvām atvēl līdz 10 000 EUR gadā, 7% uzņēmumu darbinieku labbūtībai atvēlētais gada budžets ir 10 001 - 30 000 EUR robežās, savukārt pavisam niecīga uzņēmumu daļa (0,29%) - velta vairāk nekā 100 000 EUR ik gadu.

Sabiedrība Rožukalnei atstājot amatu, SEPLP meklēs jaunu sabiedrisko mediju ombudu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) rīkos konkursu jauna sabiedrisko mediju ombuda ievēlēšanai, jo līdzšinējā ombude Anda Rožukalne nolēmusi amatu atstāt, informē SEPLP pārstāvji.

Lasiet arī

Sabiedrība NBS tuvākajos gados izveidos septiņus jaunus bataljonus

Latvijas drošības stiprināšanai tuvākajos gados bruņotajos spēkos veidos septiņus jaunus bataljonus, pirmdien žurnālistus informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrība Starp Rīgu un Bausku no maija kursēs autobusa ekspreši

Reģionālās nozīmes autobusu maršrutā Rīga-Bauska no 1.maija būs vairāki jauni eksprešu reisi ar samazinātu pieturu skaitu un ātrāku nokļūšanu galapunktā, novirzot tos pa Ķekavas apvedceļu, informē Autotransporta direkcijā (ATD).

Kriminālziņas Par uzbrukumu policijas darbiniekam piespriež vienu gadu cietumā

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 25.aprīlī atstājis negrozītu apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru persona notiesāta par uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tā likumisku dienesta darbību, piespriežot brīvības atņemšanu uz vienu gadu.

Kriminālziņas Apcietina vīrieti par Krievijas kara noziegumu atbalstīšanu TikTok videouzrunās

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušajā nedēļā aizturējis kādu vīrieti aizdomās par Krievijas kara pret Ukrainu publisku attaisnošanu, kā arī darbību, kas dienesta vērtējumā vērsta uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā.