Kamēr daudzas Eiropas valstis, tostarp arī Igaunija, noteiktām sociālām grupām apmaksā kontracepciju, pie mums šis jautājums iesprūdis darba grupās un ierēdņu sanāksmēs, vēsta izdevums "Mājas Viesis".
Sociālā darbiniece Dace Augustiņa šajā kontekstā izdevumam atklājusi šokējošu stāstu:
"Atnāk uz sociālo dienestu 19 gadus veca mamma, kurai tikko piedzimis septītais bērniņš, skatās manī tukšām acīm, fiziski un garīgi izsmelta, un cer uz palīdzību."
Pirmais bērns meitenei nācis pasaulē 12 gadu vecumā, pāris gadu viņa dzemdējusi divas reizes. Astotā atvase nesekoja, jo sociālais dienests palīdzēja ar kontracepcijas implantu - efektīvu ilgas iedarbības līdzekli, kas ne visām pa kabatai, jo maksā ap 200 eiro.
Astoņu gadu darbā Rīgas pašvaldībā ar šo problēmu Augustiņai nācies saskarties vai ik dienas.
"Esmu vai sausu muti izrunājusi, ka ir vajadzīga kontracepcijas kompensēšana - un ne tikai nepilngadīgajām, bet arī sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, sociālā riska klientēm, atkarīgajām personām un, vēlams, arī maznodrošinātām personām," sociālā darbiniece nosauc, kam, viņasprāt, valstij jāpalīdz ar kontracepcijas līdzekļiem.
Un kaut gan pirms pāris gadiem ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināts mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020. gadam, kurā pirmo reizi Latvijas veselības aprūpes vēsturē paredzēts kompensēt ģimenes plānošanas metodes sievietēm, kas atrodas sociālās atstumtības riska grupās, apņemšanās pagaidām iestrēgusi tikai uz papīra.
Arī divās sanāksmēs ar valsts un pašvaldību iestāžu, profesionālo asociāciju un biedrības "Papardes zieds" pārstāvju piedalīšanos, jo dalībnieki nespēja vienoties par konkrētām sociālajām grupām, kurām būtu jāpiešķir valsts apmaksāta kontracepcija. Trešā sapulce neesot notikusi, jo uznāca kovids...
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(15)