Tieslietu padome nākamnedēļ uzklausīs ģenerālprokurora amata kandidātus

Rīga, 3.jūn., LETA. Tieslietu padome pirmdien, 8.jūnijā, un otrdien, 9.jūnijā, uzklausīs ģenerālprokurora amata pretendentus un lems par piemērotāko kandidātu, kuru virzīt iecelšanai amatā, aģentūrai LETA pavēstīja Augstākās tiesas pārstāve Rasma Zvejniece.

Uz amatu kandidē Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs.

Zvejniece atzīmēja, ka visu kandidātu iesniegtie dokumenti apliecina pretendentu atbilstību Prokuratūras likuma 36.pantā izvirzītajām prasībām, proti, vecuma, pilsonības, izglītības, darba stāža un citām prasībām. Visi pretendenti saņēmuši pozitīvu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinumu par atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Tieslietu padome uzklausīs visus ģenerālprokurora amata kandidātus. Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Saistībā ar Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju Tieslietu padomes sēde notiks attālināti, līdz ar to masu medijiem nebūs iespēju piedalīties Tieslietu padomes sēdē, taču interesenti varēs sekot sēdes atklātās daļas norisei tiešraidē. Saskaņā ar nolikumu, pretendentu uzklausīšana notiek atklāti, bet apspriede un balsojums - slēgti.

Jau vēstīts, ka ģenerālprokuroram ir nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja jeb pieeja sevišķi slepenai informācijai. Valstī amatpersonām izsniedz arī otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.