Kriminālprocesā veiks plašus grozījumus par liecību patiesumu, žurnālistu iespējām un pierādījumu izmantošanu

(Pievienota 5.- 9.rindkopa.)

Rīga, 13.febr., LETA. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt.

Par daļu no atbalstītajiem grozījumiem vēl plānots turpināt diskusijas, strādājot pie likuma grozījumiem galīgajā lasījumā.

Pienākumu sniegt patiesas liecības tiks attiecinātas uz aizdomās turētajiem un aizturētajiem, ja tie izmantos tiesības liecināt.

No likuma tiks izslēgta norma, ka skaņas ierakstu izdarīšanai tiesas sēdē var veikt tad, ja tam piekrīt arī apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, atklātā tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņu ierakstu, netraucējot tiesas procesu un informējot par to tiesu. Šo normu, kas attieksies arī uz žurnālistiem, iespējams, vēl precizēs trešajā lasījumā.

Par izmaiņām attiecībā uz audio ierakstu veikšanas kārtību tiesā raisījās debates. Deputāts Aldis Gobzems to nodēvēja par ļoti bīstamu priekšlikumu, kā piemēru minot, ka varētu tikt ierakstīta arī izvarošanā cietušā pieaugušā cilvēka liecība. Tas būtu personas datu neizpaušanas pārkāpums, uzsvēra politiķis. Viņš akcentēja, ka ar revolucionāru pārliecību atsevišķi cilvēki virza šādu izmaiņu veikšanu.

Gobzems arī norādīja, ka varētu būt gadījums, kad kāds cilvēks pēc vairākiem gadiem tiek attaisnots, bet līdz tam laikam jau publiski būs izskanējusi informācija, kas personu būs attēlojusi kā briesmīgu.

Atbildīgās Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) skaidroja, ka priekšlikumu par izmaiņām saņēma no Latvijas Žurnālistu asociācijas. Viņš pauda, ka situācijā, kad žurnālistiem nav ļauts veikt audioierakstu, pastāv risks, ka kaut kas var tikt sajaukts un sabiedrība var tikt maldināja. Lai tas nenotiktu, nepieciešams arī veikt attiecīgos grozījumus, norādīja politiķis.

Judins skaidroja, ka jau tagad atklātās sēdē var piedalīties ikviens interesents. Viņš arī norādīja, ka pirms trešā lasījumā tiks vēl lemts, kā šo informāciju var izmantot un eksperti sniegs savu skatījumu par privātuma jautājumiem.

Deputāte Jūlija Stepeņenko norādīja, ka pašlaik skaņas ierakstu veikt var, ja tam neiebilst augstāk minētie lietas dalībnieki. Cietušajam ir tiesības uz privātumu, tāpēc pašlaik spēkā esošās normas ir saprotamas. Stepaņenko norādīja uz citām saistītām izmaiņām, kas paredz, ka cietušajiem vairs nebūs izšķirošā vārda par video ierakstu veikšanu. Līdz ar to pašlaik piedāvātās izmaiņas otrā lasījuma redakcijā neizskatās labi, norādīja politiķe.

Likumā tiks arī noteikts, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kas norāda uz citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, drīkstēs izmantot par pierādījumiem. To varēs darīt tikai atbilstoši likuma nosacījumiem. Tāpat paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo personu kratīšana.

Plānots likumā ierakstīt, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem var iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem, ja šā apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš ir paziņojis tiesai par savu nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.

Likumā tiks noteikts, ka psihologs informāciju, kas iegūta, pildot profesionālos pienākumus, sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma. Tāpat likumā precizēts regulējums attiecībā uz apcietināto tiesībām tikties un sazināties ar citām personām.

Atbalstīts arī regulējums, ka, ja tiek uzlikts arests virtuālajai valūtai, to ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai, un ka valdība noteiks virtuālās valūtas realizācijas kārtību. Par šo redakciju atbildīgajā Juridiskajā komisijā raisījās diskusijas, un tā vēl varētu tikt diskutēts, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

No likuma paredzēts izslēgt iespēju, ka pirmajā instancē īpaši sarežģītas lietas varētu skatīt triju tiesnešu sastāvā. Paliks spēkā norma, ka lietas skata viens tiesnesis. Tāpat paredzēts noteikt, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus tiesas sēdē nepārbauda.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ierosinājumu vai pieteikumu par spēkā esoša prokurora priekšraksta par sodu izskatīšanu no jauna var iesniegt, ja tajā konstatēti Krimināllikuma vai šā likuma normu pārkāpumi, kas noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Likumā tiks arī noteikts, ka kriminālprocesu pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi drīkstēs uzsākt tikai ģenerālprokurors. Kriminālvajāšanas sākšana pret ST tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana ir pieļaujama tikai ar ST piekrišanu, ja par tiek saņemts visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar ST piekrišanu. Šos jautājumus ST izskata triju tiesnešu sastāvā. Ja ST tiesnesis tiks notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nebūs nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to būs jāinformē ST priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram.