NEPLP amata kandidāti piedāvā nodrošināt pozitīvākas ziņas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien sākusi darbu pie padomes locekļu amatu kandidātu iztaujāšanas, katram no pretendentiem plānojot veltīt aptuveni 20 minūtes.

Sēdes sākumā komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) norādīja, ka kandidātu ir daudz, tāpēc iztaujāšanai jābūt kodolīgai. Deputāti sagaidīja kandidātu redzējumu par Latvijas mediju attīstību un NEPLP darbību.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) mudināja pret visiem kandidātiem izturēties vienādi, atturoties no kritiskām piezīmēm. Viņš arī rosināja apsvērt iespēju visiem kandidātiem uzdot vienādus jautājumus. Deputāte Dagmāra Beitnere- Le Galla (JKP) gan norādīja, ka viņa gribētu uzdot jautājumus, kas izriet no katra kandidāta iepriekš iesniegtā redzējuma par savu darbu.

Kaimiņš tāpat informēja komisiju, ka drošības iestādes ir izvērtējušas kandidātus, atzīstot, ka visi kandidāti pielaižami atlasei. "Dota zaļā gaisma, Latvijas valstij viņi nav bīstami," teica deputāts.

Kā pirmo komisija šodien uzklausīja SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu. Viņa uzsvēra, ka, pirmkārt, būtu jāstrādā ar NEPLP reputāciju. "Saprotu, ka ar NEPLP reputāciju nav tik labi. NEPLP darbs ir ļoti svarīgs un būtisks mediju attīstībai, taču gribētos, lai mediju pārstāvjiem būtu sajūta, ka NEPLP ir kaut kas labs, nevis policists," teica Jerofejeva-Āboliņa.

Viņa tāpat uzskata par nepieciešamu rūpēties par kvalitatīvu mediju saturu, uzmanību pievēršot kopienas vērtībām. Kandidāte akcentēja, ka medijiem trūkst līdzekļu un arī izklaidējošu raidījumu, kas radīti Latvijā. "Negribētos, lai saturs, kas nāk no ārzemēm, būtu vairākumā," teica Jerofejeva-Āboliņa.

Viņa uzsvēra, ka NEPLP būtu jāsadarbojas ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, pārņemot labo praksi, taču deputātu jautājumu par to, kuras būtu tās organizācijas, ar ko padomei būtu jāsadarbojas, Jerofejeva-Ābola nespēja atbildēt.

Ar grūtībām atbildēt kandidāte saskārās arī jautājumā par TV kanālu regulēšanu. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) vaicāja, ka nozīmē kandidātes pieminētā nelegālo kanālu regulēšana. Kandidāte atbildēja, ka nelegālo kanālu rādīšana Latvijā būtu jāpārtrauc, nespējot atbildēt uz jautājumu par to, kādu kanālu raidīšana Latvijā tikusi pārtraukta.

Amata pretendente tāpat uzskata, ka vairums ziņu, kas nāk no NEPLP, ir negatīvas, tāpēc būtu jāveicina pozitīvu ziņu radīšana, jo tas, viņasprāt, varētu uzlabot NEPLP reputāciju.

"Kas ir pozitīvu ziņu piedāvājums? Vai tad, kad būs mīnus trīs grādi, tas nebūtu jāstāsta un jāsaka, ka ir silts laiks?" vaicāja Kaimiņš. Uz ko kandidāte norādīja, ka būtu vairāk jāstāsta par sasniegumiem sportā un kultūrā, nevis problēmām politikā.

Deputāte Dace Rukšāne-Ščepčinska (AP) interesējās, kā kandidāte definē redakcionālo neatkarību un kā viņa plāno to aizsargāt. Jerofejeva-Ābola jautājumu nesaprata.

Parlamentāriete Linda Liepiņa akcentēja kandidātes redzējumu par vienotajām vērtībām. Deputāti interesēja, kādas varētu būt šīs vienotās vērtības. "Tā ir sajūta, ka dzīvojam vienā valstī, ka neesam sveši cilvēki, radot kopīguma sajūtu. Otrā vērtība ir kultūra, saprotot, ka visas kultūras, kas dzīvo Latvijā, ir kopība, un visi kopā esam stiprāki, nekā atsevišķi," teica Jerofejeva-Ābola.

Kandidāte nespēja atbildēt uz Kaimiņa jautājumu par sabiedrisko mediju budžetu, taču atbildēja uz deputāta jautājumu par to, kur atrodas NEPLP.

Kā nākamo komisija iztaujāja TV3 žurnālisti Ievu Kalderausku, Kaimiņam piebilstot, ka šodien klātesošie ir mainītās lomās un deputāti uzdos jautājumus žurnālistei nevis otrādi.

Kalderauska skaidroja, ka galvenie punkti, kas būtu jāsasniedz, viņai strādājot padomē, būtu veicināt NEPLP reputācijas atjaunošanu. Tas būtu īstenojams, pieņemot saprotamus un caurspīdīgus lēmumus. "Tas šķiet vienkārši, taču līdz šim bijis sarežģīti," vērtēja Kalderauska. Tāpat, viņasprāt, padomei būtu jādarbojas tā, lai veicinātu komercmediju attīstību, tādējādi nodrošinot arī mediju vides attīstību kopumā. Amata kandidāte arī pauda, ka jārūpējas par Latvijas informatīvās telpas drošību, jo mediju vide ir nacionālās drošības jautājums.

"Iepriekš NEPLP gājis kā pa kalniem un lejām, un tas saistīts ar iepriekšējiem padomes sastāviem," vērtēja Kalderauska, gan neminot konkrētus sastāvus un to locekļus, vien atzīstot, ka NEPLP darbībā "iebūvēts konflikts" starp tās veicamajām funkcijām. Uz sekojošu Kaimiņa jautājumu par to, kāda atzīme būtu liekama līdzšinējai NEPLP, Kalderauska atbildēja: "Pieci."

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka Kalderauskas iepriekšējā pieredze ir viena no spēcīgākajām kandidātu vidū. Viņu interesēja, kā nodrošināt bezmaksas apraidi un kāda būtu tās nākotne. Kandidāte pauda, ka būtu bijis ļoti jauki, ja bezmaksas apraidē darbotos vairāk kanālu, taču spēles noteikumi nestrādā par labu lielākajiem valsts komerckanāliem.

Kalderauskas ieskatā nepieciešams pārskatīt medijiem noteiktos kredītpakalpojumu reklamēšanas ierobežojumus, vienlaikus gan neatbalstot ātro kredītu reklāmu atgriešanu medijos.

Deputāts Andrejs Judins (JV) interesējās, vai ir iespējams kaut ko darīt saistībā ar situāciju, kad žurnālists nesaņem algu, bet tikai autoratlīdzību. "Likumdošana pieļauj šādu iespēju. Komercmediji izmanto nepilnības likumā, lai nodarbinātu darbiniekus. Pēc neglaimojošās informācijas pēc LNT slēgšanas TV3 noslēdza līgumus ar darbiniekiem un maksā sociālo nodrošinājumu. Neoficiāla informācija liecina, ka šāda situācija ir arī citos medijos," sacīja Kalderauska, piebilstot, ka šāda kārtība nenodrošina mediju vides attīstību.

Nākamā uz deputātu jautājumiem atbildēja bijusī NEPLP locekle, ārštata žurnāliste, recenzente, mediju analītiķe Aija Dulevska. Sākot iztaujāšanu, Kaimiņš atgādināja, ka iepriekš, Dulevskai strādājot NEPLP, "raibi mums gāja, bet labi", uzsverot, ka Dulevskai ir lielākā pieredze kandidātu vidū. Arī Mūrniece atzina, ka iepriekš varēja redzēt Dulevskas vēlmi strādāt. "Tā bija ļoti pozitīva attieksme pret darbu," vērtēja deputāte.

Dulevska pastāstīja, ka pēc darba NEPLP viņa nodarbojās ar medijpratības jautājumiem, kas deva jaunas zināšanas un prasmes, lai īstenotu kvalitatīvu darbu NEPLP.

Dulevska pauda, ka mediju attīstības kontekstā jādomā arī par breksitu, pēc kā daudzi Krievijas mediji meklēs sev jaunas mājas, kur ir "maz klapatu". Viņasprāt, šāda vieta varētu būt Zviedrija, un tāpēc Latvijai būs jādomā, kā regulēt šādu kanālu turpmāku raidīšanu Latvijas teritorijā.

Otrs jautājums ir jaunais mediju likums un sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Dulevskai ir bažas par to, ka, sabiedriskajiem medijiem izejot no reklāmas tirgus, tam neseko papildu budžeta līdzekļi, kā rezultātā mediji zaudēs naudu. Vienlaikus viņa atzina, ka piekrīt tam, ka sabiedrisko mediju finansējumam būtu jābūt piesaistītam procentam no iekšzemes kopprodukta.

"Uzskatu, ka NEPLP būs smags un ļoti nepateicīgs uzdevums būt par posmu uz jauno sabiedrisko mediju pārvaldības modeli," teica kandidāte, uzsverot, ka nepieciešams rūpēties arī par tehnoloģisko attīstību sabiedriskajos medijos.

Pēdējais šodien pie deputātiem devās žurnālists Jānis Eglītis, kurš skaidroja, ka vairāk nekā 15 gadus ir strādājis žurnālistikā, bet kanālu reorganizācijas rezultātā sadarbība ar TV3 izbeigta. "Jāsecina, ka mediji Latvijā ir vāji, tāpēc par savu pienākumu uzskatīju mēģināt vērst lietas par labu," teica Eglītis.

Viņš tāpat pauda, ka NEPLP būtu jābūt vairāk vērstai uz sadarbību, un sevi Eglītis saskata kā to NEPLP pārstāvi, kurš varētu nodrošināt sadarbību ar Saeimu un žurnālistiem.

Kaimiņu interesēja, cik balles Eglītis varētu dot NEPLP. "Problēma ir tajā, ka NEPLP ir skrūvspīlēs - no vienas puses ir Saeima, bet no otras - novājinātie mediji. Nav viegls uzdevums patlaban panākt ļoti pozitīvu iznākumu. Vienlaikus ir bijusi virkne lēmumu, kas bija nepamatoti," teica Eglītis.

Viņaprāt, viens no nepamatotajiem lēmumiem bija LTV vadītāja amatā iecelt cilvēku, kuram nav nekādas izpratnes par mediju darbu. Tāpat viņš nesaprot, pēc kādiem principiem tiek dalīti līdzekļi sabiedriskajam pasūtījumam. "Manuprāt, vajadzētu arī pārskatīt sabiedrisko pasūtīju LTV un Latvijas Radio - vajadzētu veikt sabiedriskā labuma testus," uzskata Eglītis.

Cileviču interesēja Eglīša prognozes par to, ko skatītos tā auditorijas daļa, kas patlaban patērē Krievijā radītos TV kanālus, ko Eglītis rosina ierobežot. "Krievijā ir dažādi kanāli. Es arī dažus skatos. Ceru, ka vismaz daļa skatīsies mazāk kaitīgu saturu. Par to nepieciešami padziļinātāki pētījumi," teica amata kandidāts.

Beitnere-Le Galla lūdza izvērstāk skaidrot piedāvāto reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu. Eglītis norādīja, ka ir jāstiprina informatīvā telpa, nodrošinot līdzekļus medijiem. Kandidāta ieskatā iepriekš pieņemtie grozījumi, kas liedz reklamēt jebkādus kreditēšanas pakalpojumus, ir nepareizi, jo aizliegts tika pārāk daudz, turklāt rodas nevienlīdzīga situācija starp televīzijas un interneta medijiem.

Viņš tāpat pauda, ka nepieciešams atrast pamatotu un līdzīgu regulējumu kā televīzijā, tā arī internetā par kredītpakalpojumu reklamēšanu. "Lai nav tā, ka tiem, kas ražo vērtīgo saturu, būtu grūtāk nopelnīt nekā interneta portāliem," teica kandidāts, atgādinot, ka, piemēram, "sportacentrs.com" var turpināt reklamēt azartspēles, ko nedrīkst darīt televīzijas.

Tāpat Eglītis pauda pārliecību, ka žurnālistos ir jāiegulda, lai panāktu izaugsmi. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka Latvijai ir ļoti nepieciešams trešais ziņu dienests. "Ir jārod veids un apstākļi, lai Latvijā būtu vēl viena ziņu redakcija, kas ražotu kvalitatīvu saturu, jo ar diviem ziņu dienestiem ir par maz, lai valsts varētu veikt visas funkcijas," sacīja Eglītis, piebilstot, ka tāpat nepieciešams apvienot LTV un Latvijas Radio, gan saglabājot divas neatkarīgas redakcijas.

Rīt komisija turpinās iztaujāt NEPLP amatu kandidātus.

Kā ziņots, NEPLP Sabiedriskā konsultatīvā padome par atbilstošākajiem NEPLP locekļu amatu kandidātiem atzinuši publicistu Ilmāru Šlāpinu, Eglīti, kādreizējo Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Robertu Putni un Kalderausku.

Konsultatīvās padomes vēstule parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kas sākusi iztaujāt amatiem pieteikušos kandidātus, liecina, ka padome vērtējusi kandidātu reputāciju, valodu prasmes, zināšanas un pieredzi, strādājot vadošā amatā, kā arī izpratni par valsts pārvaldi un mediju darbības specifiku un lomu demokrātiskā sabiedrībā.

Konsultatīvā padome uzklausījusi 15 no 17 amata kandidātiem, neintervējot Gintu Linmeijeri, kura atsauca savu kandidatūru, un Ilzi Pētersoni, kura nevarēja ierasties uz interviju.

Apkopojot padomes locekļu vērtējumus, visaugstākos vērtējumus saņēma četri kandidāti - Šlāpins, Eglītis, Putnis un Kalderauska. Vienlaikus padome atzīmēja, ka pozitīvu vērtējumu saņēma arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, "Rīga TV24" satura redaktore, producente Inese Šuļžanoka un Dulevska.

Jau vēstīts, ka uz diviem vakantajiem padomes locekļu amatiem pašlaik pretendē 16 kandidāti. Viņu vidū ir SIA "Bite Latvija" mobilo ierīču menedžeris Jānis Ābele, bijusī NEPLP locekle, ārštata žurnāliste, recenzente, mediju analītiķe Dulevska, TV3 ziņu žurnālists, SIA "E Komunikācijas" valdes loceklis Eglītis un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" lektors Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzējs Ilmārs Jargans.

Tāpat uz NEPLP kandidē SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāja, redaktore Jekaterīna Jerofejeva-Āboliņa, LNT žurnāliste Kalderauska, "Latvijas Radio 2" mūzikas programmu vadītāja Daiga Mazvērsīte, rakstniece, Rīgas domes deputāte Eva Mārtuža un žurnāliste AS "Latvijas Mediji" izdevumos Pētersone.

Uz amatiem kandidē arī datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Putnis, bijušais Saeimas deputāts Seržants, filozofs, bijušais interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors Šlāpins, Latgales Reģionālās televīzijas attīstības direktore, "Rīga TV24" satura redaktore, producente Šuļžanoka, konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns un TV3 ziņu žurnālists Jānis Zariņš.

Konkurss uz NEPLP divu locekļu vakancēm izsludināts, jo šo amatu atstājusi Gunta Līdaka un decembrī šo amatu atstāja arī padomes vadītāja Dace Ķezbere.