Svarīgi: PVD brīdina visus mājdzīvnieku īpašniekus

"Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums dzīvniekiem, ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina regulāri veikt mājas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, kā arī ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas aizdomu gadījumu.

PVD ir saņēmis informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) par mirušu sievieti Daugavpilī, kura, saskaņā ar sākotnējiem testēšanas rezultātiem, mirusi no trakumsērgas. SPKC turpina epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kur sieviete inficējusies – ārvalstīs vai Latvijā.

Atgādinām, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Tomēr ir valstis un reģioni pasaulē, kur trakumsērga ir sastopama klaiņojošu suņu un ielās mītošu kaķu populācijā, tāpēc ir jāuzmanās gan pašiem ceļotājiem, izvairoties no jebkāda tieša kontakta ar nejauši ielās sastaptiem dzīvniekiem, gan jāsargā savi mājdzīvnieki, ja ceļojat kopā ar tiem. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī - pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.

PVD regulāri veic trakumsērgas monitoringu meža dzīvnieku populācijā. Pozitīvi trakumsērgas gadījumi līdz šim nav konstatēti".

Kā ziņots, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi organizē pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par pacienti, kura Daugavpilī mirusi ar aizdomām par trakumsērgu.

Sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”, SPKC organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.

Sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu, SPKC veic iespējamo inficēšanās iemeslu izvērtēšanu, jo pēc sākotnējās informācijas sieviete varēja inficēties ar trakumsērgu gan ārzemēs, gan arī Latvijā. Pašreiz nav iespējams izslēgt nevienu variantu.

SPKC epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks kontakts ar pacienti. Sadarbībā ar ārstiem katrā konkrētajā gadījumā tiek veikta inficēšanās riska izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā (pastāvot hipotētiskajam inficēšanās riskam) tiek nozīmēta vakcinācija pret trakumsērgu. Vakcinācija pret trakumsērgu uzsākta 60 cilvēkiem. SPKC organizēja papildu vakcīnas pret trakumsērgu piegādi ārstniecības iestādēm Daugavpilī.

Vakcinācija pret trakumsērgu vienmēr ir nepieciešama pēc kontakta ar slimu vai iespējami slimu dzīvnieku (dzīvnieka kodums, saskrāpējums, slimā dzīvnieka siekalu nokļūšana uz gļotādām, bojātu ādu, brūcēs u. c.).

Kaut cilvēka inficēšanās no cilvēka ir drīzāk “teorētiska”, tomēr, ņemot vērā to, ka trakumsērga vienmēr ir letāla slimība, ārstu uzmanība tiek pievērsta katram gadījumam, kad nevar būt izslēgta inficēšanās, slimnieka siekalām nokļūstot uz cita cilvēka gļotādas, bojāto ādu vai brūces (piem., veicot slimnieka aprūpi vai kopšanu).

Tiek gaidīti laboratoriskās testēšanas gala apstiprinošie rezultāti, kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un, iespējams, noteikt izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai zonai, lai secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC informēja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru veic konsultācijas.