Petraviča atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

"Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem," sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) LOSP sēdē vērsa uzmanību uz sociālās jeb pabalstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Meža nozarē uzņēmēji algo augsti kvalificētus speciālistus darbam ar dārgām tehnoloģiskajām iekārtām, kuru vidējais bruto atalgojums ir 1500 eiro. Nereti šādi cilvēki mēdz uz laiku pamest darbu, lai tā vietā kādu laiku saņemtu bezdarbnieku pabalstu. Šāda situācija būtu jānovērš.

Petraviča atgādināja, ka LM pie šīs problēmas risināšanas strādā. No nākamā gada bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) Uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Caune norādīja, ka arī darbaspēka nodokļi Latvijā būtu jāsamazina atbilstošā apmērā samazinātajam bezdarbnieka pabalstam.

Tam, ka darbaspēka nodokļi būtu jāsamazina, piekrita arī Latvijas Agronomu biedrības pārstāvis Ringolds Arnītis. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka ir daļa cilvēku, kuri negodprātīgi izmanto pašvaldību un valsts sniegtos pabalstus. Viņa ieskatā cilvēkiem darbaspējīgā vecumā būtu jānostrādā konkrētas stundas , lai varētu pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu.

Petraviča piekrita, ka Latvijā ir augsts darbaspēka nodokļu slogs, kas viņas skatījumā sevišķi smagi ir zemo algu saņēmēju vidū. Taču risinājumus šai problēmai varot meklēt, sākot no 2021.gada līdz ar nodokļu pārskatīšanu.

Latvijas zivrūpniecības uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Bite norādīja, ka darbaspēka nodokļu slogu būtu jāpārskata jau agrāk, pretējā gadījumā Latvijā konkurētspējā arvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm. "Līdz 2021.gadam nav jāgaida, jo konkurenti poļi un lietuvieši šajā ziņā apsteigs Latviju, un atpaliksim vēl vairāk. Uzņēmējiem ir milzīgs slogs, un visu laiku kļūstam arvien nekonkurētspējīgāki," viņš pauda.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda uzskatu, ka augsti darbaspēka nodokļi zemo algu saņēmējiem ir mīts, jo minimālās algas saņēmējam bez apgādājamajām personām uz rokas paliek 352 eiro, un šis cilvēks nav nekāds nabags. Viņa ieskatā augsti nodokļi ir vidējo un augsto algu saņēmējiem.

Tikmēr labklājības ministre vērsa uzmanību uz to, ka nabadzības riskam visvairāk pakļauti vientuļie seniori un daudzbērnu ģimenes. Tamdēļ atbalstāma ir neapliekamā minimuma celšana.

Labklājības ministrijā atgādināja, ka pašreizējās valdības deklarācijā ir minēts arī iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, paaugstināt ienākumu atbalstu, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Tāpat deklarācijā ir pausta apņemšanās pārskatīt slimības pabalstus.

Uzņēmēji norādīja, ka nereti problēma ir ļoti zemā cilvēku bez darba laukos un mazpilsētās motivācija meklēt darbu vidējam. Tāpēc jārada mehānisms, lai cilvēki, kuri pēc pašu vēlmes aizgājuši no darba, būtu spiesti pieņemt jebkuru Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto darbu, daļa no bezdarbnieka pabalsta izmaksājot kā līdzmaksājumu, ja cilvēks reāli strādā.

LETA jau ziņoja, ka no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro. Pirmos divus mēnešus pabalstu paredzēts izmaksāt 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam. Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža, pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmērā.

Ietaupījumu, kas tiks iegūts no bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanas, plānots novirzīt pensiju, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, aģentūrai LETA skaidroja labklājības ministre.

Viņa norādīja, ka apmēram desmit miljoni eiro papildu finansējuma tiks novirzīti minimālo ienākumu palielināšanai. Piemēram, nākamgad plānots palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi no 64 līdz 80 eiro. Tāpat līdz 80 eiro iecerēts palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti un invaliditātes pensijas.

LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.