Sabiedriskajiem medijiem NEPLP prasa piešķirt vairāk nekā 10 miljonus eiro

Lai risinātu situāciju VSIA «Latvijas Radio» un sabiedriskajos medijos kopumā, NEPLP ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem, aģentūru LETA informēja padomē.

Ziņojumā iekļauta aktuālā Latvijas Radio situācijas analīze un izstrādāti priekšlikumi, lai rastu risinājumu īstermiņa un ilgtermiņa periodā. Valdībai sniegta detalizētāka informācija par radio darbības efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, resursu ekonomiju novirzot attīstībai. Ņemot vērā, ka Latvijas Radio jautājums nav aplūkojams izolēti no VSIA «Latvijas Televīzija» (LTV) un «LSM.lv» situācijas, jo tiem ir kopīgas problēmu jomas, darba tirgus, mērķi un uzdevumi, tad ziņojums ietver arī neatliekamus risinājumu, kas ir saistīti arī ar LTV attīstību un situācijas stabilizēšanu 2019.gadā.

Grozot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, no 2019.gada 1.jūlija sabiedriskajiem medijiem ir pilnībā liegts gūt ienākumus no reklāmas pakalpojumu sniegšanas ar kreditēšanu saistītās nozares sadarbības partneriem. Savukārt, grozot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu 2018.gada jūnijā un paredzot sabiedrisko elektronisko mediju iziešanu no komerciālās reklāmas tirgus, tiek pastarpināti sekmēta reklāmas nozares pārorientēšanās uz citām platformām, skaidroja NEPLP. Minētie tiesību akti ir radījuši būtiskas izmaiņas reklāmas tirgus sadalījumā, izraisot tiešu un pastarpinātu ietekmi 2019.gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, padomes ieskatā ir jāveic arī neatliekami pasākumi 2019.gada rudens sezonas oriģinālsatura raidapjomu nodrošināšanas un stabilizēšanas pasākumu īstenošanai.

NEPLP no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» lūdz piešķirt Latvijas Radio 51 049 eiro un LTV 259 223 eiro studiju aprīkojuma iegādei, kompensējot ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu, izslēdzot kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kā arī Latvijas Radio 129 046 eiro un LTV 254 191 eiro satura stabilizācijai un 2019.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildei plānotajā apmērā šā gada pēdējos četros mēnešos.

Lai risinātu situāciju, papildu no 2020.gada valsts budžeta NEPLP aicina atbalstīt līdzekļu piešķīrumu, kompensējot iziešanu no reklāmas tirgus — Latvijas Radio 1,79 miljonu eiro un LTV 5 384 176 eiro apmērā, piešķirt budžeta līdzekļus atlīdzības un kapacitātes stiprināšanai Latvijas Radio 989 000 eiro un LTV 500 000 eiro apmērā, kā arī atbalstīt līdzekļu piešķiršanu programmu izlaides kompleksa (PIK) nomaiņai 1 604 133 eiro apmērā.

NEPLP aicina sagatavot Memoranda projektu starp NEPLP, Kultūras ministru un Ministru prezidentu par sabiedrisko mediju finansējuma paaugstināšanas grafiku atbilstoši Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs noteiktajiem 0,17% no IKP, atsevišķi nosakot investīcijām un attīstībai nepieciešamo līdzekļu plānojumu 10% apmērā no iepriekšējā pārskata gada budžeta.

Jau vēstīts, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) vērsusies Saeimā, pieprasot no amatiem atbrīvot NEPLP locekļus. Saeimai tiek lūgts neatliekami savā darbakārtībā iekļaut jautājumu par NEPLP locekļu darba vērtēšanu, aģentūra LETA noskaidroja organizācijā. Vienlaikus organizācija lūdz Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.

NEPLP ir zaudējusi mediju organizāciju un to darbinieku uzticību, uzsvērts Saeimai adresētajā iesniegumā, piebilstot, ka par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas. LŽA tāpat uzsvēra, ka NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba LTV valdi. Iesniegumā norādīts arī uz vairākām citām problēmām ar NEPLP.

NEPLP loceklis Patriks Grīva aģentūrai LETA sacīja, ka LŽA rīcība nav nekas jauns, jo «asociācija nemitīgi ir kritizējusi padomes darbu un izmantojusi visus līdzekļus, lai diskreditētu to». «Personīgi es priecātos par konstruktīvu kritiku, bet patlaban asociācijas apgalvojumi par to neliecina,» uzskata Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās darbu kā iepriekš līdz Saeima lems pretēji.