Saeima trešajā lasījumā izskatīs grozījumus FKTK likumā

Rīga, 13.jūn., LETA. Saeima trešajā lasījumā šodien izskatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos grozījumus atbalstīja 6.jūnijā.

Starp komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem ir arī finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtais priekšlikums, kurš gan tika rediģēts un pārveidots par komisijas priekšlikumu — ja FKTK padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem paredzēts izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas.

«Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta,» teikts priekšlikumā.

Tāpat deputāti atbalstīja komisijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja arī komisijas izveidoto priekšlikumu, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima ieceļ amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Iepriekš Saeimas 30.maijā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā noteica, ka visus padomes locekļus amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets sludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja komisijas izveidotu priekšlikumu noteikt, ka Saeima FKTK padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa var atbrīvot tad, ja saņemts Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.

Tāpat deputāti nolēma saglabāt otrajā lasījumā atbalstīto normu, ka pirmstermiņa atbrīvošanu Saeima var rosināt tad, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.

Komisijas deputāti trešajam lasījumam atbalstīja arī finanšu ministra priekšlikumu noteikt, ka gadījumā, ja Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pirms termiņa vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Iepriekš Saeima likuma grozījumos otrajā lasījumā bija atbalstījusi kompensāciju 80% apmērā.

Kopumā komisija atbalstīja FKTK likuma grozījumus trešajam lasījumam un nolēma tos virzīt izskatīšanai nākamajā Saeimas sēdē.

LETA jau ziņoja, ka ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Likuma grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.

Sākotnēji bija plānots likumā ietvert normu, ka FKTK padome tiks izraudzīta līdz šā gada 1.oktobrim, tomēr atsevišķi deputāti rosināja šogad tomēr nemainīt visu FKTK padomi. Bažas par šo normu pauda arī Saeimas Juridiskais birojs.

Likuma izmaiņas ir daļa no Kariņa izsludinātā finanšu nozares «kapitālā remonta» un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.