Valsts pārvaldē plaukst un zeļ jaunrade piemaksu palielināšanā

Krūmiņa norādīja, ka patlaban esošā valsts pārvaldes darbinieku atalgošanas sistēma arvien vairāk paver durvis piemaksu interpretācijām, piemēram, darbiniekiem tiek maksātas piemaksas par dalību komisijās un sēdēs, kas, kontrolieres ieskatā, nav korekti.

Krūmiņa norādīja, ka jau iepriekš VK vairākkārtīgi vērsusi valsts pārvaldes iestāžu uzmanību uz šo problēmu, tomēr «politiķiem un ierēdņiem gribas bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā».

Pēc Krūmiņas paustā, nepieciešams ieviest vienotu valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu, lai darbinieku atalgojums nebūtu atkarīgs no tā, vai ierēdnis strādā bagātā vai ne tik bagātā ministrijā, kā tas ir patlaban.

Kontroliere uzsvēra, ka nepieciešama politiska izšķiršanās arī jautājumā par finansējuma izlietojumu atbilstoši tā mērķim, proti, vai tiek turpināta prakse, ka konkrētam mērķim paredzēto neizlietoto finansējumu novirza citām vajadzībām. Krūmiņa uzskata, ka šāda prakse nav pareiza, jo, pārdalot attiecīgajam mērķim paredzēto finansējumu, šī mērķa sasniegšanai tāpat būs nepieciešams rast finansējumu no jauna.

Pēc Krūmiņas paustā, valsts iestādes nereti norāda, ka finansējuma pārpalikums ir saistīts ar ietaupījumu un saimniecisku rīcību, tomēr kontroliere šādam apgalvojumam nepiekrīt, ņemot vērā, ka tādējādi mērķi nav sasniegti vai labākajā gadījumā ir tikai daļēji sasniegti.

Jau ziņots, ka vienotās atlīdzības princips valsts pārvaldē joprojām nedarbojas un nav vērojama mērķtiecīga virzība uz atlīdzības sistēmas sakārtošanu, pabeidzot ikgadējās revīzijas par valsts iestāžu 2018.gada pārskatu pareizību, secinājusi VK.

Kā norāda VK, joprojām valsts iestāžu amatpersonu un darbinieku faktiski saņemtā darba samaksa ir atkarīga no iestādei vēsturiski piešķirtā bāzes izdevumu apmēra un no tā izrietošajām iespējām plaši izmantot Atlīdzības likumā paredzētos darbinieku motivēšanas instrumentus. Rezultātā bagātākās ministrijas maksā piemaksas, prēmijas, naudas balvas, kamēr nabadzīgajām jāsamierinās ar mēnešalgu vai nelielu pielikumu pie tās.

Valsts kontrole aicina Valsts kanceleju rīkoties mērķtiecīgi, un, ņemot vērā gūtās mācības, beidzot sākt vienotās atlīdzības sistēmas reformu.

Tāpat VK secinājusi, ka valstī ir izveidojusies kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. Izvērtējot ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatus, VK revidenti nākuši pie atzinuma, ka valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus.

VK tā sauktajās atbilstības pārbaudēs secinātais licis celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.

VK izlases kārtā pārbaudīja un sniedza 50 atzinumus par atbilstības jautājumiem un vismaz 50% gadījumu secināja, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība problēmu novēršanai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpināšanas lietderība.

Kā norāda VK, īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma plānošanā un izlietošanā — būtiskas problēmas konstatētas 88% gadījumu, tostarp vismaz deviņi miljoni eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem.

26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus.