• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Konfiscēt Krievijas valsts īpašumus un tos izmantot»

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
VS.LV 12:45, 17.04.2024


Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudina visas valstis, kurās atrodas Krievijas valsts aktīvi, sadarboties, lai šos aktīvus nekavējoties nodotu starptautiskajam kompensācijas mehānismam.



Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja Strasbūrā, Francijā, vienbalsīgi apstiprināja rezolūciju par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai. Asamblejas lēmums tika pieņemts klātesot Ukrainas parlamenta priekšsēdētājam Ruslanam Stefančukam (Ruslan Stefanchuk), kas uzrunā asamblejai uzsvēra izstrādātās rezolūcijas lielo nozīmību.

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja plenārsesijā Strasbūrā ieteica "konfiscēt Krievijas valsts īpašumus un tos izmantot", lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu. Šāda rīcība "stiprinātu Ukrainu, nodrošinātu Krievijas Federācijas atbildību un atturētu no jebkādas citas agresijas nākotnē".

Vienbalsīgi pieņemtajā rezolūcijā asambleja norāda, ka "agresorvalstij - Krievijas Federācijai - ir pienākums nodrošināt pilnu kompensāciju par zaudējumiem un ievainojumiem, ko radījušas tās nelikumīgas darbības, tostarp cilvēku bojāeja, infrastruktūras iznīcināšana un ekonomiskie zaudējumi," saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Rezolūcija balstīta Albānijas parlamenta pārstāvja Lulzima Baša (Lulzim Basha) ziņojumā, un to izstrādāja asamblejas Politiskā komiteja, kurā strādā Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

"Apstiprinot šo rezolūciju, ir radīts tiesiskais pamats, lai konfiscētu iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un nodotu tos Ukrainas atjaunošanai," atzīmē Z.Kalniņa-Lukaševica, aicinot valstu vadītājus, valdības un parlamentus darīt savu darba daļu un vistuvākajā laikā īstenot pasākumus, lai konfiscētu un nodotu Krievijas iesaldētos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai.

Rezolūcijā norādīts, ka vairāku valstu jau iesaldētie Krievijas valsts finanšu aktīvi - aptuveni 300 miljardi ASV dolāru - ir jānodod Ukrainas atjaunošanai. Jau dokumentētie Krievijas Federācijas agresijas radītie zaudējumi Ukrainas infrastruktūrai un ekonomikai ir sasnieguši 416 miljardus ASV dolārus 2023.gada jūnijā.

Asambleja aicināja izveidot starptautisku kompensācijas mehānismu Eiropas Padomes aizbildnībā, lai visaptveroši kompensētu zaudējumus, kas radušies skartajām fiziskajām un juridiskajām personām un Ukrainas valstij kopumā. Tā iesaka izveidot starptautisku trasta fondu, kurā tiktu deponēti visi Krievijas valsts iesaldētie aktīvi. Tāpat rosināts izveidot "objektīvu un efektīvu starptautisko prasību komisiju", lai izskatītu prasības.

Savā rezolūcijā asambleja mudina visas valstis, kurās atrodas Krievijas valsts aktīvi, sadarboties, lai šos aktīvus nekavējoties nodotu starptautiskajam kompensācijas mehānismam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Irānas mediji: Raisi un citi avarējušā helikoptera pasažieri gājuši bojā

Irānas prezidents Ibrahims Raisi un vēl astoņi cilvēki, kas atradās avarējušā helikopterā, ir gājuši bojā, pirmdien ziņo Irānas valsts mediji.

Pasaule Nav pazīmju,ka avarējušajā Irānas prezidenta helikopterā kāds būtu palicis dzīvs

Glābēji nav konstatējuši pazīmes, ka avarējušajā helikopterā, kurā lidoja Irānas prezidents Ibrahims Raisi un citas amatpersonas, kāds būtu palicis dzīvs, pirmdien vēsta Irānas valsts televīzija.

Pasaule Slovākijas vicepremjers: Fico dzīvībai briesmas vairs nedraud

Atentātā sašautā Slovākijas premjerministra Roberta Fico dzīvībai briesmas vairs nedraud, svētdien paziņojis vicepremjers Roberts Kaliņāks.

Pasaule Profesors: Krieviju apturēt ir vienkārši, tikai jāgrib to izdarīt

Krievija ir ļoti atkarīga no savas naftas un gāzes eksporta, un šādu valstu ekonomikas apturēt ir ļoti vienkārši, ja vien ir pietiekama politiskā griba, intervijā aģentūrai LETA norādīja Jeruzalemes Ebreju universitātes profesors Ichaks Brudnijs.

Lasiet arī