Baltijas valstu iedzīvotājus satrauc pārtikas un elektrības cenu kāpums

Pārtikas cenu kāpums satrauc 64% iedzīvotāju Latvijā, 66% Lietuvā un 76% Igaunijā, un visās Baltijas valstīs to visbiežāk norādījuši iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem.

Tāpat no ikdienas pakalpojumiem iedzīvotājiem ir aktuālas elektrības cenas un to pieaugums - to minējuši 50% respondentu Latvijā, 48% Lietuvā un 55% Igaunijā.

Bažas par apkures un mājokļa apsaimniekošanas izdevumu pieaugumu ir 44% respondentu Latvijā, 32% Lietuvā un 46% Igaunijā. Latvijā un Igaunijā šo atbildi biežāk snieguši iedzīvotāji, kuri ikdienā dzīvo galvaspilsētās, savukārt Lietuvā - reģionu pilsētu iemītnieki.

Degvielas cenu kāpums satrauc 41% respondentu Latvijā, 44% Lietuvā un 37% Igaunijā, un biežāk šo atbildi norādījuši vīrieši, kā arī jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu pieaugums satrauc 29% respondentu Latvijā, kas ir vairāk nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā šis jautājums satrauc 18%, bet Igaunijā - 9%. Līdzīgi arī par medikamentu cenu kāpumu - Latvijā tas satrauc 15% respondentu, Lietuvā 9%, bet Igaunijā 8%. Kopumā ar veselības aprūpi saistīto pakalpojumu sadārdzināšanos atbildēs biežāk minējušas sievietes.

Ar atpūtu un kultūru saistītu izmaksu pieaugums iedzīvotājus uztrauc mazāk - to norādījuši 3% respondentu Latvijā, 8% Lietuvā un 6% Igaunijā. Tāpat iedzīvotājus maz uztrauc cenu kāpums apģērbiem, apaviem, alkohola un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar izglītību saistītiem izdevumiem.

Aptaujā 3% respondentu Latvijā norādījuši, ka viņus neuztrauc cenu kāpums ikdienas precēm un pakalpojumiem. Lietuvā līdzīgi domā 5%, bet Igaunijā - 3% respondentu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc pārtikas, energoresursu un ar mājokļa uzturēšanu saistīto izmaksu pieaugums, jo tās ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi, kurus nevar atlikt vai viegli samazināt. Vienlaikus šīs cenas pēdējo trīs gadu laikā ir augušas straujāk nekā citu preču un pakalpojumu cenas, tādēļ to kāpums ir bijis pamanāmāks un būtiskāk ietekmējis iedzīvotāju labklājību.

Āboliņš skaidro, ka pēdējā pusgada laikā inflācija Latvijā gan ir būtiski samazinājusies, un gada nogalē patēriņa cenas bija vien par 0,6% augstākas nekā 2023.gada decembrī. Tomēr cenas pārsvarā joprojām ir par 30-50% augstākas nekā pirms trim gadiem. Šis nesenais cenu kāpums kopā ar vispārīgu ekonomisko nenoteiktību, visticamāk, ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji uztraucas arī par degvielas cenu kāpumu, lai gan tās cenas kopš 2022.gada vidus ir samazinājušās par vairāk nekā 20%.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2024.gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.