Konferences vienošanās projekts, ko izstrādājusi Čīle, izrādījies nepieņemams diplomātiem gan no pasaules bagātākajām, gan nabadzīgākajām, gan attīstības valstīm, lai gan katram no viņiem tam ir savi iemesli.
No Madrides konferences dalībniekiem tiek gaidīts nepārprotams apliecinājums, ka valstu valdības ir gatavas divkāršot pūliņus, kas vērsti uz klimata krīzes pārvarēšanu. Uz to norāda gan nopietnie zinātnieku brīdinājumi, gan reālo klimata pārmaiņu izraisītā postošu laikapstākļu pastiprināšanās, gan zviedru klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas iedvesmotā skolēnu protestu kustība "Piektdienas nākotnei". Taču 12 dienas ilgušās sarunas nav pietuvojušās mērķim.
"Man vēl nekad nav nācies pieredzēt tādu neatbilstību starp to, ko pieprasa zinātnieki un pasaules sabiedrība, no vienas puses, un to, kas veidojas šajās klimata sarunās, no otras puses," atzinis Vašingtonā bāzētās nevalstiskās organizācijas "Satraukto zinātnieku apvienība" stratēģijas un politikas direktors Aldens Meiers, kas piedalījies klimata sarunās jau kopš 1991.gada.
Madrides konferencē apspriesta Parīzes klimata vienošanās prasību īstenošana, un tajā piedalās valstis, kas parakstījušas ANO vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.
Sarunu dalībnieki nespēj vienoties arī par to, vai vērienīgāki mērķi klimata jomā 2030.gadam jānosprauž jau šogad, jo saskaņā ar Parīzes vienošanos tie jānoformulē tikai nākamgad.
Pēc Meiera teiktā, konferences vienošanās projekts neatspoguļo zinātnieku nopietnos brīdinājumus, ka siltumnīcefekta gāzu izmeši nevilcinoties un krasi jāsamazina, lai panāktu, ka globālā sasilšana līdz gadsimta beigām nepārsniedz 1,5 grādus pēc Celsija.
"Mūsu planēta deg, un, jo ilgāk vilcināmies, jo grūtāk būs sasniegt logu, pa kuru varam izglābties," viņš brīdinājis.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri