Latviešu politoloģe apšauba Džonsona spējas ietekmēt «Breksit» iznākumu

Viņa norādīja, ka to, vai Lielbritānijai izdosies izstāties no Eiropas Savienības (ES) ar vienošanos vai bez, ietekmēs tas, vai pie varas nonāks vienotas Eiropas idejas aizstāvji. Ozoliņa sacīja, ka tādā gadījumā ir iespējama piekāpšanās Džonsona prasībām. Vienlaikus viņa neizslēdza iespēju, ka arī pats Džonsons mainīs savu nostāju un piekritīs ES nosacījumiem.

Ozoliņa vairākkārt atzīmēja, ka Lielbritāniju un ES gaida «interesants laiks». To sakot, viņa vērsa uzmanību, ka Džonsons ir sarežģīta personība gan pašiem britiem, gan ES. Ozoliņa savu viedokli pamatoja ar to, ka Džonsons ieņem pretrunīgas pozīciju formas un sarežģīti sasaista tās ar kopējo britu politiku.

Ozoliņa uzsvēra, ka uz Džonsona pleciem gulstas liela atbildība, īpaši tāpēc, ka politiķis iepriekš paudis vēlmi Lielbritānijai no ES izstāties līdz 31.oktobrim.

Savukārt, ņemot vērā Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaitu, pēc Ozoliņas domām, Latvijai šobrīd svarīgākais būtu panākt abpusēji izdevīgu vienošanos. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai nebūtu «cietais» «Breksits», kas paredz britu aiziešanu no vienotā tirgus, pretējā gadījumā politiskās attiecības kļūs sarežģītākas.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas Konservatīvās partijas līdera vēlēšanās uzvarēja bijušais ārlietu ministrs Džonsons, otrdien paziņoja partija.

Džonsons automātiski kļuva arī par Lielbritānijas premjerministru un jau šodien šajā amatā nomainīs Terēzu Meju.

Mejai nācās atkāpties, jo viņa nespēja pārliecināt parlamenta deputātus atbalstīt viņas panākto «Breksita» vienošanos.