• Aleksejs,
  • Aleksis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IeM: kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
LETA 14:52, 04.12.2023


Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs, turklāt jau patlaban kibervidē noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu padara sarežģītāku, secināts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā 2023.-2025.gadam.



Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu.

Līdz ar mūsdienu straujās digitālās vides attīstību pieaug arī noziegumu skaits, kas tiek izdarīti interneta vidē. 2021.gadā bija identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā, un tie joprojām nezaudē savu aktualitāti. Analizējot kriminogēno situāciju valstī, secināms, ka tā sauktā "ielu noziedzība" pamazām atkāpjas, pārejot uz kibervidi, līdz ar to internetā izdarīto noziegumu skaits turpina pieaugt.

Pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, tostarp, telefonkrāpniecība.

Krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā par banku darbiniekiem. Krāpnieki jeb tā saucamie "viltus brokeri" aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās. Tāpat novērots, ka krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo.

Krāpnieki arī izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu. Noziedznieki arī veic viltus zvanus, kā arī nosūta īsziņas un e-pastus iestāžu un uzņēmumu vārdā.

Tāpat interneta ēnu sektors ("DarkNet") tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, t.sk. jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai.

Kibernoziegumu izdarīšanā organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki plaši izmanto inovācijas un jaunus risinājumus informācijas tehnoloģiju jomā.

Tāpat novērots straujš interneta ātruma un savienojuma kvalitātes pieaugums Latvijā, kā arī šī pakalpojuma starptautiskā konkurētspēja, kā rezultātā pieaug to gadījumu skaits, kad tiek nodrošināti savienojumi Latvijā ārvalstu noziedzīgās infrastruktūras uzturēšanai.

Turklāt viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo noziedzības jomu, ir vīrusu, piemēram, "Trojas zirgs", ļaunprātīgas programmatūras un izpirkuma programmatūras pieejamība tiešsaistes tirgos un specializētos forumos.

Tāpat arī, ņemot vērā "DarkNet" tirgu attīstību un dažādus specializētos forumus, iespēja iegūt maksājumu karšu datus ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Turklāt kriptovalūtu attīstība un to pieejamība sabiedrībai ir ievērojami vienkāršojusi naudas darījumus starp noziedzniekiem.

Kopējais noziedzīgo nodarījumu kibervidē apdraudējuma līmenis ir augsts, jo kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei.

Apdraudējumu rada arī tehnoloģiskā attīstība, kā arī pieaugošā kriptovalūtas popularitāte iedzīvotāju vidū, kas veicina kibervidē izdarīto noziegumu skaitu. Turklāt noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu padara sarežģītāku.

Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību.

Lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, Valsts policijā kopš 2022.gada 1.augusta ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība - Kibernoziegumu apkarošanas pāralde.

IeM sagatavoto plānu otrdien plāno skatīt valdībā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Apsūdz bijušo Rīgas domes departamenta pienākumu izpildītāju Vaivodu

Prokuratūra par kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu uzrādījusi apsūdzību bijušajam Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pienākumu izpildītājam Jānim Vaivodam.

Kriminālziņas Ar nelegālajiem imigrantiem bēg no robežsargiem un iebrauc grāvī

Piektdien, 12.jūlijā, robežsardze par nelegālo imigrantu pārvadāšanu aizturējusi kādu Gruzijas pilsonis, informē Valsts robežsardze.

Kriminālziņas No auto atdalījusies piekabe nāvējoši sabrauc gājēju

Sestdien Gulbenes novadā no automašīnas atdalījusies piekabe uzbraukusi gājējai, kura no gūtajām traumām mira.

Kriminālziņas Eksperts: banku krāpnieki socializēšanos izmanto savā labā (+VIDEO)

Iedzīvotāji tiek uzrunāti individuāli, piedāvājot iespējas īsā laikā gūt peļņu ar kriptovalūtu tirdzniecību.

Lasiet arī

Sabiedrība Aptauja: Latvijā pusei iedzīvotāju trūkst zināšanu par kiberdrošības riskiem

Latvijā gandrīz pusei jeb 49% iedzīvotāju nav zināšanu, kā sevi pasargāt digitālajā vidē, vai arī šīs zināšanas ir nepilnīgas, liecina "Tet" grupā ietilpstošā mācību centra SIA "Baltijas datoru akadēmija" veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Kriminālziņas Latvijas kibervidē parādījušies daudzi jauni noziegumu veidi (+VIDEO)

Krāpnieki uzzina ar kādiem sadarbības partneriem uzņēmums strādā un to vārdā uzņēmumam nosūta informāciju.

Pasaule VDD: arī Ķīnas kibervienības ir sākušas izrādīt interesi par Latviju

Visaugstāko apdraudējumu Latvijas kiberfrontē rada Krievijas specdienestu vadītās kibergrupas, tomēr arī Ķīnas kibervienības ir sākušas izrādīt manāmu interesi par Latviju, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Pasaule Igaunijas valsts iestādes piedzīvojušas līdz šim lielāko kiberuzbrukumu

Nedēļas nogalē daudzu Igaunijas valsts iestāžu tīmekļa vietnes skāra līdz šim lielākais piekļuves atteices (DDoS) uzbrukumu vilnis, taču, pateicoties veiktajiem pasākumiem, to ietekme nebija liela, vēsta laikraksts "Postimees".