IeM: kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs

Kibernoziegumi joprojām saglabā savu aktualitāti noziedzīgo nodarījumu struktūrā - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu.

Līdz ar mūsdienu straujās digitālās vides attīstību pieaug arī noziegumu skaits, kas tiek izdarīti interneta vidē. 2021.gadā bija identificēti vairāki fenomeni, kas saistīti ar kibernoziegumiem un krāpšanām internetā, un tie joprojām nezaudē savu aktualitāti. Analizējot kriminogēno situāciju valstī, secināms, ka tā sauktā "ielu noziedzība" pamazām atkāpjas, pārejot uz kibervidi, līdz ar to internetā izdarīto noziegumu skaits turpina pieaugt.

Pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, tostarp, telefonkrāpniecība.

Krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā par banku darbiniekiem. Krāpnieki jeb tā saucamie "viltus brokeri" aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās. Tāpat novērots, ka krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo.

Krāpnieki arī izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu. Noziedznieki arī veic viltus zvanus, kā arī nosūta īsziņas un e-pastus iestāžu un uzņēmumu vārdā.

Tāpat interneta ēnu sektors ("DarkNet") tiek izmantots nelikumīgu darbību veikšanai, t.sk. jau izstrādātu ļaunatūru un citu uzbrukumu veidu izplatīšanai.

Kibernoziegumu izdarīšanā organizēto noziedzīgo grupu dalībnieki plaši izmanto inovācijas un jaunus risinājumus informācijas tehnoloģiju jomā.

Tāpat novērots straujš interneta ātruma un savienojuma kvalitātes pieaugums Latvijā, kā arī šī pakalpojuma starptautiskā konkurētspēja, kā rezultātā pieaug to gadījumu skaits, kad tiek nodrošināti savienojumi Latvijā ārvalstu noziedzīgās infrastruktūras uzturēšanai.

Turklāt viens no galvenajiem faktoriem, kas atvieglo noziedzības jomu, ir vīrusu, piemēram, "Trojas zirgs", ļaunprātīgas programmatūras un izpirkuma programmatūras pieejamība tiešsaistes tirgos un specializētos forumos.

Tāpat arī, ņemot vērā "DarkNet" tirgu attīstību un dažādus specializētos forumus, iespēja iegūt maksājumu karšu datus ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Turklāt kriptovalūtu attīstība un to pieejamība sabiedrībai ir ievērojami vienkāršojusi naudas darījumus starp noziedzniekiem.

Kopējais noziedzīgo nodarījumu kibervidē apdraudējuma līmenis ir augsts, jo kiberapdraudējumi nav nodalāmi no politiskajiem, ekonomiskajiem, militārajiem un sociālajiem notikumiem un ģeopolitiskās situācijas kopumā un tie ir vērtējami nedalīti no vispārējā apdraudējuma, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO) un starptautisko misiju dalībniecei.

Apdraudējumu rada arī tehnoloģiskā attīstība, kā arī pieaugošā kriptovalūtas popularitāte iedzīvotāju vidū, kas veicina kibervidē izdarīto noziegumu skaitu. Turklāt noziedznieku pielietotās metodes kļūst aizvien modernākas, veidojot sarežģītas shēmas, kas noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu padara sarežģītāku.

Kibernoziegumu skaits un intensitāte nākotnē pieaugs līdz ar digitālās vides attīstību.

Lai efektivizētu kibernoziegumu novēršanu un atklāšanu, Valsts policijā kopš 2022.gada 1.augusta ir izveidota centralizēta kibernoziedzības apkarošanas struktūrvienība - Kibernoziegumu apkarošanas pāralde.

IeM sagatavoto plānu otrdien plāno skatīt valdībā.