Nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan – kad (+VIDEO)

Agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība, uzsver eksperts Edžus Žeiris.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan – kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais.

Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Jaunā specialitāte – kiberdrošības speciālists

Tehnoloģiskie risinājumi kiberdrošības jomā kļūst arvien pieejamāki – mākslīgais intelekts, automatizēta uzbrukumu noteikšana, centralizētas aizsardzības platformas un mākoņservisu drošības rīki vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija.

Tomēr realitāte Latvijā ir krietni sarežģītāka – trūkst pietiekami daudz kvalificētu kiberdrošības speciālistu, kas spētu šos rīkus efektīvi ieviest, uzturēt un pielāgot lokālajām vajadzībām. Tas ir kā aprīkot māju ar vismodernākajām slēdzenēm, bet nezināt, kā tās pareizi aizslēgt.

Tikmēr arvien biežāk redzam, ka uzbrukumi kļūst mērķētāki – tie vairs nav nejauši, bet balstīti uz konkrētu sistēmu vājajām vietām. Kiberdrošība nav tikai tehnoloģija – tā ir domāšana, process un nemitīga adaptācija. Latvijai ir nepieciešama valsts mēroga pieeja digitālās drošības izglītībā, sākot jau no skolas sola un beidzot ar uzņēmumu vadības līmeni. Tikai tā iespējams panākt, lai pieejamās tehnoloģijas tiešām kļūtu par aizsardzību, nevis ilūziju par to. Kiberdrošība šodien vairs nav tikai IT jautājums – tā ir nacionālās drošības pamatelements.

Kiberdrošība sākas ar zināšanām

Kiberdrošība sākas nevis ar dārgiem rīkiem, bet ar zināšanām. Tas, ka Latvijā arvien aktīvāk tiek attīstītas akadēmiskās programmas, profesionālās mācības un veidota ciešāka sadarbība starp industriju un izglītības sektoru, ir būtisks signāls: mēs beidzot domājam ilgtermiņā. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šobrīd mērķtiecīgi apmāca jaunos kiberdrošības speciālistus un aktīvi meklē tiem prakses vietas uzņēmumos un iestādēs. Šis ir brīdis, kad Latvijas organizācijām būtu jābūt īpaši atsaucīgām – pieņemot praksē topošos ekspertus, mēs ieguldām savā un visas valsts drošībā.

Šie studenti ir ne tikai nākotnes darbinieki, bet arī potenciāli risinājumi mūsdienu kiberdraudiem. Tādējādi tiek veidota ne tikai drošāka infrastruktūra, bet arī veselīga ekosistēma ar prasmīgiem cilvēkiem tās centrā. Katrs izglītots speciālists ir solis tuvāk digitāli noturīgai valstij.

Šodien tehnoloģijas ir pieejamas, bet tikai ar kompetentu cilvēkresursu palīdzību tās kļūst par reālu aizsardzību, nevis tikai dekoratīvu drošības sajūtu. Tāpēc kiberdrošība jāveido kā kultūra – ne tikai IT nozarē, bet visā sabiedrībā. Jo visbiežāk nevis tehnoloģija pieviļ sistēmu, bet cilvēks, kurš nav zinājis, ko ar to darīt.

Sabiedrības drošības arhitekti

Jaunie profesionāļi ir Latvijas nacionālās drošības un digitālās reputācijas jautājums, tie ir nākamie Cert.lv, uzņēmumu un valsts iestāžu eksperti, kas jau tuvākajā nākotnē noteiks kiberdrošības toni Latvijā. Viņu zināšanas un prasmes ļaus mūsu valstij ne vien sekot pasaules kiberdrošības standartiem, bet arī veidot savus – pielāgotus, progresīvus un pat eksportējamus. Tas ir stratēģisks resurss, kas ar gudru atbalstu var kļūt par Latvijas nacionālās drošības un digitālās reputācijas stūrakmeni.

Būtiski ir, ka digitāli droša sabiedrība neveidojas tikai ar tehnoloģijām vai likumiem – tā veidojas ar cilvēkiem. Tieši kiberdrošības speciālisti būs tie, kuri palīdzēs sabiedrībai kļūt viedākai un noturīgākai pret draudiem. Viņi mācīs bērnus, vecākus, vecvecākus, kaimiņus un radus, skaidrojot ne tikai tehniskās aizsardzības prasības, bet arī ikdienas ieradumus, kas veido drošu digitālo vidi.

Jo plašāka būs sabiedrības izpratne par kiberdrošības nozīmi un personīgās atbildības lomu, jo spēcīgāka kļūs mūsu kopējā digitālā noturība.

Vieda, izglītota un informēta sabiedrība varēs ne tikai atvairīt kiberapdraudējumus, bet arī proaktīvi būvēt drošu, uzticamu digitālo valsti. Speciālisti, kuri šodien tiek sagatavoti, rīt būs tie, kas veidos Latvijas kiberdrošības kultūru – tādu, kas balstīta uz zināšanām, savstarpējo uzticēšanos un kopīgu atbildību.