Saules paneļu īpašniekiem Latvijā ir jāņem vērā būtiski riski (+VIDEO)

Visbiežāk saules paneļu un to sistēmu bojājumus izraisa vētras, krītoši koki, krusa un pārspriegums tīklā, liecina apdrošināšanas statistika. Lai gan saules paneļu "bums" ir nedaudz pierimis, pieprasījums pēc tiem visā Latvijā saglabājas augsts, norāda saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte.

Visvairāk zaudējumu, kas saistīti ar saules paneļu bojājumiem Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, reģistrēti Kurzemē un Vidzemē, taču finansiāli smagākie gadījumi fiksēti Latgalē, apliecina apdrošināšanas sabiedrības. "Uz jumtiem uzstādītajiem paneļiem raksturīgākie bojājumi rodas vētru laikā - ja stiprinājumi neiztur vēja spēku, paneļi var izkustēties. Savukārt uz zemes novietotās sistēmās ir gadījumi, kad vēja brāzmas "savērpj" paneļu sekcijas. Ir arī pieteikti gadījumi, kuros uz paneļiem nokrīt koks, nodarot ievērojamus zaudējumus," skaidro apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis. Lai gan šādi gadījumi nav bieži, tie uzsver kvalitatīvu stiprinājumu un apdrošināšanas seguma nozīmi.

Lai arī biežākais saules paneļu bojājumu cēlonis ir dabas stihijas, gandrīz piektdaļa gadījumu saistīta ar pārspriegumu. Tas var liecināt par kļūdām sistēmas uzstādīšanā vai ekspluatācijā. "No datiem redzams, ka gandrīz katrs piektais negadījums varētu būt novēršams ar rūpīgāku pieeju. Daļu no šiem bojājumiem būtu iespējams novērst, ja tiktu uzstādītas papildus pārsprieguma aizsardzības ierīces. Ar minimālo prasību ievērošanu ne vienmēr pietiek," secina A. Linītis.

Jo vairāk autonomo energosistēmu, jo drošāk

Galvenais saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte norāda, ka, lai gan "bums" mazinājies, interese par saules paneļiem joprojām ir augsta. "Pārdomāta saules paneļu integrācija Latvijā būtu būtisks elements valsts enerģētiskās drošības stiprināšanā. Mājsaimniecības un uzņēmumi, kas aprīkoti ar saules paneļiem, spēj nodrošināt elektroapgādi kritiskos brīžos," viņš uzsver.

E. Zālīte min arī Ukrainas pieredzi - tur saules paneļi un akumulatori nodrošina elektrību ne tikai pašu mājsaimniecībām, bet arī palīdz kaimiņiem, stiprinot enerģētisko neatkarību un drošību tīkla traucējumu gadījumā. "Valstij tas ir drošības jautājums - jo vairāk autonomo sistēmu, jo labāk," viņš piebilst.

Speciālists norāda, ka šāda pieeja kļūst arvien nozīmīgāka globālās enerģētiskās nestabilitātes apstākļos - gan ģeopolitisko konfliktu, gan tīkla pārslodzes risku dēļ. Saules paneļi ar akumulatoriem ļauj saglabāt elektroapgādi, uzlādēt ierīces un saglabāt komfortu pat elektroapgādes pārrāvumu gadījumos. Latvijas apstākļos šāda autonomija iegūst aizvien lielāku vērtību.

Vidzemē un Kurzemē - skaitliski visvairāk, Latgalē - finansiāli smagākie gadījumi

Visbiežāk saules paneļu bojājumi laika posmā no 2022. līdz 2024.gadam reģistrēti Vidzemē un Kurzemē, liecina apkopotā statistika. "Katrs otrais saules paneļu bojājumu pieteikums bijis no Vidzemes, kur kopējā atlīdzību summa sasniegusi 53 256 eiro. Kurzemē pieteikumu skaits bijis divreiz mazāks, taču vidējie zaudējumi īpašniekiem - būtiski lielāki, kopā sasniedzot 36 448 eiro," norāda A. Linītis.

Tikmēr Latgalē, lai arī bojājumu īpatsvars veidojis vien 7% no visiem Latvijā pieteiktajiem bojājumu pieteikumiem, vidēji tie radījuši lielākās finansiālās sekas - 2842 eiro, kas ir augstākais vidējās atlīdzības apmērs starp Latvijas reģioniem.

Vislielākie zaudējumi Kurzemē reģistrēti Tukuma novadā, bet Vidzemē - Ogres, Madonas un Salaspils novados. Latgalē ievērojamākie atlīdzības gadījumi fiksēti Rēzeknes un Krāslavas novados.

Kopumā vidējā atlīdzība par saules paneļu bojājumiem pēdējo trīs gadu laikā bijusi 1621 eiro par gadījumu. Nozīmīgākie postījumi reģistrēti divos gadījumos 2023.gadā un pērn, kad spēcīgas vasaras vētras būtiski skāra saules paneļu sistēmas - attiecīgi ar 7761 eiro un 6112 eiro lieliem zaudējumiem par katru gadījumu.

"Investīcija savas saules paneļu sistēmas drošībā ir ieguldījums enerģētiskā un ilgtspējīgā neatkarībā," uzsver eksperts. Apdrošināšana kļūst par būtisku instrumentu investīciju aizsardzībai pret neparedzētiem zaudējumiem, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītā ekstremālo laikapstākļu riska pieaugumu.

Biržas cenas maina spēles noteikumus

E. Zālīte norāda, ka šobrīd lielākais izaicinājums saules paneļu īpašniekiem ir pielāgošanās jaunajai uzskaites sistēmai. "Dienas vidū, kad saules paneļi ražo visvairāk, biržas cena bieži ir ļoti zema - pat tuvu nullei, kas rada problēmas īpaši lielajiem saules parkiem," viņš skaidro.

Šī situācija rosina ražotājus meklēt veidus, kā optimizēt saražotās enerģijas izmantošanu. "Jaunajiem ražotājiem, kas saules paneļu sistēmas ievieš tagad, ieteicams uzstādīt akumulatorus," saka Zālīte.

Akumulatoru izmantošana kļūst arvien pieejamāka, jo to cenas samazinās. Tie ļauj uzkrāt dienā saražoto enerģiju un izmantot to vakaros, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas, tādējādi uzlabojot investīciju atdevi. "Valsts atbalsta programmas darbojas efektīvi - akumulatoru uzstādīšana tiek atbalstīta, padarot saules paneļus vēl izdevīgākus," viņš piebilst.

Praktiski risinājumi saules paneļu īpašniekiem

Lai samazinātu riskus un veicinātu saules paneļu efektivitāti, saules paneļu ekspertsEdmunds Zālīte iesaka vairākus praktiskus risinājumus:

Pārdomāts paneļu novietojums: Ieteicams izvietot paneļus tā, lai tie vairāk ražotu elektroenerģiju no rīta un vakarā - laikā, kad cenas biržā ir augstākas.

Akumulatoru izmantošana: Uzkrājot dienas laikā saražoto enerģiju un patērējot to vakarā, iespējams optimizēt patēriņu un samazināt izmaksas.

Regulāras pārbaudes: Lai novērstu bojājumus vētru laikā, svarīgi veikt regulāras paneļu un to stiprinājumu pārbaudes.