Kompetences centrā apvienosies zinātniskās un pētniecības institūcijas, kas attīsta inovācijas.
Valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi paredz nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidi Latvijā. Publiskais līdzfinansējums līdz 744,7 tūkstošiem eiro četru gadu periodā nodrošinās Latvijas dalību “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumā “Mikroshēmas” (Chips Joint Undertaking – “Chips JU”).
Pieņemtie grozījumi nodrošinās nepieciešamos resursus, lai Latvija varētu efektīvi attīstīties mikroshēmu ražošanas un inovāciju jomā, kā arī veicināt konkurētspēju mikroelektronikas sektorā. Ar Eiropas fondu atbalstu periodā no 2025. līdz 2028. gadam kopējais finansējums sasniegs gandrīz trīs miljonus eiro.
Stiprinās Latvijas zinātnisko kapacitāti
Nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveide stiprinās Latvijas zinātnisko institūtu kapacitāti un veicinās starptautisko sadarbību tehnoloģiju attīstībā. Tāpat šī centra izveide veicinās papildu investīciju piesaisti no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa”, sekmējot Latvijas konkurētspēju mikroelektronikas sektorā.
“Nacionālais kompetences centrs sniegs plašu atbalstu mikroshēmu ekosistēmas dalībniekiem, īpaši jaunuzņēmumiem un mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un konkurētspēju. Tas kļūs par daļu no Eiropas mikroshēmu kompetences centru tīkla, nodrošinot piekļuvi starptautiskām zināšanām, infrastruktūrai un sadarbības iespējām ar citu valstu kompetences centriem un ekosistēmām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders.
Plāno izveidot mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju
Mikroshēmu Latvijas tematiskās specializācijas jomās – pusvadītāju mikroelektronikā, silīcija fotonikā, polimēru fotonikā un atvērtā koda pusvadītāju dizaina attīstībā. Tā darbību koordinēs Rīgas Tehniskā universitāte, sadarbojoties ar Latvijas Universitāti (LU), Elektronikas un datorzinātņu institūtu un LU Cietvielu fizikas institūtu.
RTU stratēģiskais mērķis gan ir ne tikai nodibināt pusvadītāju kompetenču centru, bet iet soli tālāk un izveidot arī mikroshēmu dizaina un testēšanas laboratoriju. Dizaina un testēšanas posms mikroshēmu vērtības ķēdē šobrīd veido apgrozījuma lielāko daļu, un Latvijai šajā jomā ir unikālas priekšrocības attiecībā pret tuvākajiem kaimiņiem – kompetenti speciālisti un sagatavotas tehnoloģijas. Pasaules zinātnes un uzņēmējdarbības vides interesi ir sekmējis RTU zinātnieku veikums silīcija fotonikas čipu attīstībā, tajā skaitā vairāki pasaules rekordi Datu centru starpsavienojumu tehnoloģijās.
Vienojas sekmēt elektroniskām ierīcēm nepieciešamo mikroshēmu ražošanu
Prasību pēc mikroshēmu kompetenču centra izveides katrā dalībvalstī paredz Eiropas Savienības Mikroshēmu akts, kura galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas suverenitāti un lielā mērā pašapgādi pusvadītāju tirgū.
Jau 2022. gada izskaņā RTU, Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Universitāte, “Latvijas Mobilais telefons”, “Mikrotīkls”, “Tet”, VAS “Elektroniskie sakari” un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja saprašanās memorandu, apņemoties sekmēt elektroniskām ierīcēm nepieciešamo mikroshēmu ražošanu.
Kopš tā laika memorandam pievienojušies vairāki jauni partneri, tostarp starptautiski nozīmīgi uzņēmumi vai to kompānijas Latvijā, piemēram, “Siemens Industry Software”, “Robert Bosch”, kas koordinē “Bosch” koncerna darbību Baltijas reģionā, bezpilota lidaparātu ražotājs “Edge Autonomy Riga”, elektronikas montāžas nozares uzņēmums “Wiseberg Technology” un Ventspils brīvostas pārvalde.
Partneri regulāri tiekas gan savā starpā, gan ar politiķiem un ārvalstu partneriem, vērtē Latvijas potenciālu iekļauties globālajā pusvadītāju vērtību ķēdē, tā ietekmi uz valsts ekonomiku, izstrādā priekšlikumus pētniecības, izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības vides attīstībai.