Latvijā samazinājies gan eksports, gan imports

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada novembrī preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3%, savukārt straujāk saruka importa vērtība - par 12,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance novembrī gada griezumā samazinājās līdz -3,8%.

Novembrī straujāk saruka elektroierīču un iekārtu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu kultūru un sauszemes transportlīdzekļu eksports.

Novembrī nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu - Eiropas Savienības (ES) valstīm - par 2,3%.

Eksporta vērtība straujāk auga uz Nīderlandi, Dāniju, Spāniju un Lietuvu. Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Vāciju, Franciju un Igauniju.

Savukārt strauji - par 24% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski samazinājās eksports uz Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus 50% no visa eksporta uz Krieviju novembrī veidoja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm - par 8,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Angolu, Tunisiju un Indiju. Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu, Kanādu un Madagaskaru.

Novembrī importa samazinājumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports.

Kopumā 2024.gada vienpadsmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,1% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,1%.

Paredzams, ka 2024.gada pēdējā mēnesī būs vērojama pozitīva eksporta izaugsme, pauž Šnīdere, norādot, ka to turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.