• Ermīns,
  • Regīna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeima izskatīs Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 23:46, 18.02.2024


Saeimas Budžeta un finanšu komisijā iesniegti Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.



ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi Nacionālās apvienības virzītajiem un Saeimas izskatīšanai komisijās nodotajiem grozījumiem, kas līdzīgi paredz aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.

Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.

Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.

Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.

Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.

Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.

Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).

Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.

Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.

"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.

ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 20.februārī, plānots sākt skatīt ZM iesniegto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu, iepriekš komisijas sēdē pavēstīja tās priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Pēc tam komisija ZM sagatavoto likumprojektu varētu virzīt skatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē 22.februārī.

Janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.

Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pašvaldības iebildīs pret sabiedriskā transporta reisu samazināšanu

Pašvaldības, visticamāk, iebildīs pret nākamgad plānoto sabiedriskā transporta reisu samazināšanu, aģentūrai LETA teica Jēkabpils novada mērs, Latvijas Pašvaldību savienības Tautsaimniecības komitejas vadītājs Raivis Ragainis (LZP).

Ekonomika SPRK izsolīs īsā numura 1201 lietošanas tiesības

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izsolīs īsā numura 1201 lietošanas tiesības, kas paredzēts operatoru pakalpojumu sniegšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Ekonomika Septembrī un oktobrī Rīgā pieteiktas vēl 19 kruīza kuģu vizītes (+VIDEO)

Mums jau ir apmeklējuši tuvu pie 80 tūkstošiem pasažieru - gandrīz tikpat, cik visa pagājušā gada laikā kopā.

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Lasiet arī

Sports Latvijas futbolisti Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra Rīgā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu futbola izlase sestdien Rīgā cieta zaudējumu 2026.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēlē ar Serbijas valstsvienību.

Pasaule NBC: ASV apsver buferzonas uzraudzību Ukrainas

ASV apsver iespēju uzņemties vadošo lomu potenciālās buferzonas uzraudzībā Ukrainas teritorijā gadījumā, ja starp Kijevu un Maskavu tiks noslēgts miera līgums, atsaucoties uz avotiem, piektdien vēsta televīzijas kanāls NBC.

Kultūra Brīvdabas muzejā būs apskatāma izstāde par dievturību

Latvijas Brīvdabas muzeja izstāžu zālē no 19.septembra līdz 28.oktobrim būs apskatāma ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai - 100", pavēstīja Latvijas Dievturu sadraudzes pārstāvji.

Sabiedrība Deputāti vērtēs iniciatīvu pedagogiem ļaut agrāk doties pensijā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē trešdien, 10.septembrī, vērtēs iedzīvotāju iniciatīvu pedagogiem ļaut agrāk doties pensijā, liecina komisijas sēdes darba kārtība.

Sabiedrība IZM atskaite: darba vide palielina latviešu valodas lietošanas biežumu (+VIDEO)

Valstī tomēr turpinās imigrācijas etniskā un kultūru dažādība.

Sabiedrība Samarieši Pardaugavā atver jaunu bērnu centru (+VIDEO)

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības.