2025.gadā plusi ir gaidāmi gan eksportā, gan iekšzemes pieprasījumā un tā galvenajās komponentēs. Taču ekonomikas pieaugums vēl būs lēns, visdrīzāk nedaudz zem 2%. Par laimi, veidojas priekšnosacījumi ievērojamam paātrinājumam 2026.gadā - prognozē ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vājš eksporta sniegums bija gaidāms, bet situāciju vēl pasliktināja divi nepatīkami pārsteigumi. Preču eksportā sniegumu pamatā nosaka trīs produktu grupas - inženierijas nozares (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika), koksnes izstrādājumi un pārtika. Ar metālu saistītās nozares iepriekšējos desmit gados deva lielāko papildus pienesumu, bet situācija strauji pasliktinājās, ražošanai samazinoties apmēram par desmito daļu. Galvenais iemesls ir krīze Eiropas rūpniecībā, kuras gals diemžēl vēl nav pārliecinoši saskatāms.
Pakalpojumu jomā notika tūrisma atgūšanās, spītējot joprojām negatīvajam reģiona ziņu fonam, bet atbilstoši gaidītajam. Pozitīvā dinamika gada ietvaros ļauj cerēt uz labiem rezultātiem arī turpmākajos gados. Tranzīta apjomi atkal samazinājās un atkal tas nav pārsteigums. Nozare, kuras tiešais devums vien pārsniedza 7% no IKP gadsimta sākumā, vairs nozīmīgi neietekmē ekonomisko situāciju kopumā, bet vēl ir reģionāli nozīmīga.
2025.gads sāksies ar nedaudz augstāku inflācijas līmeni nekā bija pierasts 2024.gadā, ap 3%, taču turpmākajos mēnešos tā drīzāk mazināsies, normalizējoties pakalpojumu cenu kāpumam gada griezumā.
Diezgan augstā punktā gada sākumā būs arī pārtikas inflācija, bet tai ir jāmazinās. Pārtikas pamatproduktu biržu cenas ir mērenas, bet patērētājus sāpina atsevišķu baudvielu produktu sadārdzinājumi. Piemēram, ļoti dārgi maksā kakao, kafija un apelsīnu sula. Taču krīze ir pārvarēta olīveļļas vairumtirgū, tā pamazām beidzas arī veikalu plauktos, - tā P.Strautiņš.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri