Puse respondentu būtu gatavi samierināties vai būtu neitrāli pret nelielu ienesīguma samazinājumu.
Cilvēkiem, kuri veic uzkrājumus pensijas 2. un 3. līmenī, aizvien nozīmīgāka šķiet šo uzkrājumu ieguldīšana ilgtspējīgā biznesā, liecina aptauja Baltijas valstīs. Latvijā 70% cilvēku norādījuši, ka viņiem ir svarīgi, lai pensiju uzkrājumi nonāktu ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā. Salīdzinot ar 2022.gadu, ilgtspējīgas ieguldīšanas nozīme Latvijā ir pieaugusi par 10 procentpunktiem, bet vienaldzīgo cilvēku skaits sarucis par 14 procentpunktiem (tikai 6% aptaujāto atbildējuši, ka viņiem nav viedokļa par šo jautājumu).
Vienlaikus aptauja norāda uz to, ka vairums cilvēku nesaista ilgtspējas mērķus, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanu, ar savu pensijas uzkrājumu ieguldīšanu. Tikai 22% respondentu norāda uz šādu saikni, atzīstot, ka ieguldīšana uzņēmumos ar zemākām CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijām (vai tādos, kuri ir uzstādījuši samazinājuma mērķus) var ievērojami ietekmēt cilvēka personīgo emisiju apjomu. Krietni lielāks skaits (40%) uzskata, ka vislielāko ietekmi uz personīgo emisiju samazinājumu sniedz atkritumu šķirošana un nepārstrādājamas plastmasas izmantošanas ierobežošana. 37% atzīmē, ka CO2 emisiju samazinājumu vislabāk var panākt, ja personīgā auto vietā izmanto sabiedrisko transportu vai velosipēdu.
"Mūsu dzīvesveids un ikdienas izvēles nenoliedzami ir ļoti būtisks nosacījumiem katra ietekmei uz klimatu. Tomēr reti kurš aizdomājas, ka cilvēka personīgo "oglekļa pēdu" ietekmē arī pensijas plāna izvēle. Turklāt šī ietekme ir pat lielāka, nekā mūsu ikdienas aktivitātes. Pensiju līdzekļi tiek izvietoti globālos uzņēmumos, kuri šo kapitālu izmanto savas darbības finansēšanai, tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir, kādi ir šie uzņēmumi un kādu darbību tie finansē. Izvēloties uzticēt pensiju uzkrājumus pārvaldītājiem, kas ievēro augstus standartus un pievērš uzmanību ieguldījumu ilgtspējai, var ievērojami samazināt savu personīgo "oglekļa pēdas" nospiedumu, kā arī palīdzēt pārvirzīt ieguldījumus atbildīgākā biznesā," aptaujas datus komentē ieguldījumu eksperte Anželika Dobrovoļska.
Klimats rūp, ilgtspējas vārdā daudzi gatavi zemākam ienesīgumam
Runājot par cilvēku attieksmi pret ilgtspēju, aptuveni pusei respondentu (49%) rūp tas, ko planētai nodara mūsu ikdienas aktivitātes un izvēles. Tā 34% cilvēku piekrīt apgalvojumam, ka tas, kas ir labi planētai, ir gana labi arī man, bet 15% uzskata, ka ietekme uz planētu ir daudz nozīmīgāka, piemēram, par ieguldījumu ienesīgumu. 20% cilvēku tomēr dod priekšroku ieguldījumu ienesīgumam, bet vēl 20% domā, ka viņu ieguldījumi neko ļaunu planētai nenodara.
Interesanti, ka puse respondentu būtu gatavi samierināties vai būtu neitrāli pret nelielu ienesīguma samazinājumu (piemēram, 8% ienesīgums gaidīto 10% vietā), apzinoties, ka tas ir palīdzējis samazināt kaitīgu izmešu daudzumu. Negatīvu attieksmi pret šādu iespēju pauduši 13% respondentu.
Grib ieguldīt veselības aprūpē, nevēlas - azartspēlēs
Atbildot uz jautājumu, kādām nozarēm un jomām cilvēki visvairāk vēlētos novirzīt savus pensijas uzkrājumus, Latvijā līderpozīcijās ir veselības aprūpe (54% respondentu), pasākumi nabadzības samazināšanai (32%), izglītības pieejamības veicināšanai (30%) un vietējās ekonomikas atbalstam (30%).
Savukārt galvenie cilvēku iebildumi ir vērsti pret ieguldīšanu azartspēļu biznesā (51%), pornogrāfisku materiālu izplatīšanā (50%) un tabakas industrijā (49%). Interesanti, ka iebildumus pret ieguldījumiem fosilās enerģijas ražošanā (nafta, ogles, gāze) piemin tikai 9% respondentu, taču ilgtspējas kontekstā šī būtu uzlūkojama kā viena no kaitīgākajām nozarēm.