• Asja,
  • Asnate,
  • Dāgs,
  • Dārgs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:50, 04.10.2024


Lielākā daļa cilvēku joprojām uzticas tikai skaidrai naudai.


Ir nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par dažādu finanšu rīku lietderību, jo inflācijas apstākļos nauda, kas stāv norēķinu kontā vai "zem spilvena", ar laiku zaudē savu vērtību.

Vairāki izaicinājumi un dažāda mēroga krīzes situācijas, ar kurām sabiedrība saskaras pēdējo gadu laikā, parādīja, cik svarīgi ir būt gataviem neparedzētiem apstākļiem - arī, lai rīcībā būtu rezerves finanses neplānotiem tēriņiem. Lai noskaidrotu aktuālās tendences iedzīvotāju uzkrājumu veikšanas kultūrā, Latvijā veica aptauju.

Ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei

Finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju. 38% aptaujāto norādīja, ka veido finanšu uzkrājumus ik pa laikam, neievērojot konkrētu regularitāti. Deviņpadsmit procenti atzīmēja, ka papildina savu finanšu uzkrājumu reizi mēnesī. Savukārt trešdaļa respondentu jeb 27% respondentu atzina, ka neveido uzkrājumus vispār, turklāt šāds uzskats piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem vienādā proporcijā. Tikai 3% aptaujāto nebija domājuši par uzkrājumiem.

"Analizējot aptaujas rezultātus, ir secināms, ka iedzīvotājiem ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei. Kā pamata iemeslu uzkrājumu trūkumam, respondenti norādīja, ka nav iespējas atlikt naudu. Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir grūti izvirzīt līdzekļus uzkrājumam, jo pēc obligāto izmaksu segšanas nepaliek rezerve. Tas savā veidā atspoguļo gan ekonomisko stāvokli valstī, gan signalizē par to, ka sabiedrībā dzīvo arī netālredzīgi cilvēki, kuri neiedomājas laicīgi par nākotnes tēriņiem. Mēs, kā atbildīgs aizdevējs, noteikti turpināsim izglītot sabiedrību par finanšu uzkrājumu kultūras audzināšanu, informējot par uzkrājumu neesamības izraisītajiem riskiem, cerot, ka ar ienākumu palielināšanu cilvēki spēs atlikt vairāk naudas," aptaujas rezultātus komentē finanšu eksperts Gvido Endlers.

Uzkrājumus veido nebaltām dienām - mazāk bērnu izglītībai un hipotekārajām iemaksām

Populārākais uzkrājumu mērķis Latvijas iedzīvotājiem ir neparedzēti izdevumi - to atzina 49% aptaujāto. 65% no viņiem ietilpst vecumgrupā no 45 līdz 65 gadiem. 14% respondentiem, kuri krāj tai skaitā neparedzētiem izdevumiem, ikmēneša ienākumi sastāda 1000-1499 eiro mēnesī, un 18% - līdz 999 eiro. Tādējādi sabiedrība reaģē un mainīgo ekonomisko vidi un ģeopolitisko situāciju, jo vēlas justies drošāk gadījumos, kad iestāsies krīzes situācija vai uzrādīsies pēkšņi tēriņi, piemēram, mašīnas remonts.

Otro vietu uzkrājumu mērķu topā ieņem ceļojumi (20%), tad ārstēšanai vai citiem izdevumiem, kas saistīti ar veselību (19%). Ir novērots, ka tieši ceļojumiem vairāk krāj sievietes: katrā piektā dāma atzīmēja šo mērķi, vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks - tikai 15%. 14% respondentu mērķtiecīgi krāj naudu savai vai bērna izglītībai, daiļajam dzimumam šīs mērķis ir aktuālāks: to atzīmēja 15% aptaujāto sieviešu. Nekustāmā īpašuma iegādei, t.sk. hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, krāj 12% aptaujas dalībnieku, trešdaļa no tiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nekustāmā īpašuma iegādes jautājums ir aktuāls iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimuma. Kopumā šobrīd 30% respondentu atzinuši, ka uzkrājumu apjoms ir mazāks, nekā viena mēneša ienākumu, savukārt tikai 8% aptaujāto esošo uzkrājumu apjoms ir līdzvērtīgs divu līdz pieciem mēnešu ienākumu summai.

Pamatā uzkrājumi veidojas no algas un pensijas, un skaidrā naudā

Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus no regulāriem ienākumiem (alga, pensija) - tā atbildēja 54%. 14% respondentu "liek krājkasē" līdzekļus no prēmijām vai bonusiem, 8% atliek naudu, ko saņēma dāvanā. Vairāk, nekā trešdaļa respondentu atzina, ka katru mēnesī uzkrājumiem atlicina līdz desmitajai daļai no ikmēneša ienākumiem, 18% - desmit līdz divdesmit procentu un tikai 6% aptaujāto atliec vairāk par piekto daļu.

Katrs desmitais veic uzkrājumus, izmantojot 3. pensijas līmeni. Tikai 6% respondentu atzīmēja, ka izmanto citus finanšu instrumentus: piemēram, obligācijas. "Latvijā aizvien novērojams, ka iedzīvotāji nepietiekami uzticas finanšu institūtiem: lielākā aptaujas respondentu daļa veic krājumus skaidrā naudā, to variantu atzīmēja 37%. Ir nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par dažādu finanšu rīku lietderību, jo inflācijas apstākļos nauda, kas stāv norēķinu kontā vai "zem spilvena", ar laiku zaudē savu vērtību," uzsver G. Endlers. Banku norēķinu kontus un krājkontus uzkrājumiem izmanto atbilstoši 14% un 15%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ceturkšņa laikā mājokļu cenas palielinājušās par 3,2%

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada pirmo ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Rudenī varētu samazināties cena naftas produktiem

Pēc šovasar pieredzētā diezgan augstā jēlnaftas cenu līmeņa rudenī varētu sekot cenu kritums par aptuveni 7-8%, kas potenciāli var nozīmēt arī gatavās produkcijas cenu samazinājumu, atzina degvielas mazumtirgotāja "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Ekonomika Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Ekonomika Latvijas banka: vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 konti (+VIDEO)

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi.

Lasiet arī

Pasaule ASV dod triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim

ASV bruņotie spēki pirmdien devuši triecienu vēl vienam Venecuēlas narkotiku kuģim Karību jūrā, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Sabiedrība Otrdien gaidāms īslaicīgs lietus, vietām arī pērkona negaiss

Otrdien daudzviet Latvijā īslaicīgi līs, vietām līs stipri un ducinās pērkons, negaisa laikā iespējama krusa un stipras vēja brāzmas, prognozē sinoptiķi.

Pasaule Saistībā ar 2020.gada sprādzienu Beirūtā aizturēts Krievijas pilsonis

Bulgārijā aizturēts Krievijas pilsonis, kuram pieder kravas kuģis, kas saistīts ar amonija nitrāta kravu, kas 2020.gadā eksplodēja Beirūtas ostā, pirmdien paziņoja Libānas amatpersonas.

Sabiedrība Premjere par stabilitāti koalīcijā: Grūtu jautājumu risināšana

Grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā.

Sports Duplantis labo pasaules rekordu un kļūst par trīskārtēju PČ kārtslēkšanā

Zviedrijas sportists Armands Duplantis pirmdien Tokijā pasaules čempionātā vieglatlētikā ar jaunu pasaules rekordu izcīnīja zelta medaļu kārtslēkšanā, kļūstot par trīskārtēju pasaules čempionu.

Sabiedrība NA rosina aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus nakts laikā

Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti Artūrs Butāns un Jānis Vitenbergs iesnieguši priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz aizliegt lietot koplietošanas elektroskrejriteņus laikā no pusnakts līdz plkst.5.