• Dzintara,
  • Dzintars,
  • Dzintra
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 17:50, 04.10.2024


Lielākā daļa cilvēku joprojām uzticas tikai skaidrai naudai.


Ir nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par dažādu finanšu rīku lietderību, jo inflācijas apstākļos nauda, kas stāv norēķinu kontā vai "zem spilvena", ar laiku zaudē savu vērtību.

Vairāki izaicinājumi un dažāda mēroga krīzes situācijas, ar kurām sabiedrība saskaras pēdējo gadu laikā, parādīja, cik svarīgi ir būt gataviem neparedzētiem apstākļiem - arī, lai rīcībā būtu rezerves finanses neplānotiem tēriņiem. Lai noskaidrotu aktuālās tendences iedzīvotāju uzkrājumu veikšanas kultūrā, Latvijā veica aptauju.

Ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei

Finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju. 38% aptaujāto norādīja, ka veido finanšu uzkrājumus ik pa laikam, neievērojot konkrētu regularitāti. Deviņpadsmit procenti atzīmēja, ka papildina savu finanšu uzkrājumu reizi mēnesī. Savukārt trešdaļa respondentu jeb 27% respondentu atzina, ka neveido uzkrājumus vispār, turklāt šāds uzskats piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem vienādā proporcijā. Tikai 3% aptaujāto nebija domājuši par uzkrājumiem.

"Analizējot aptaujas rezultātus, ir secināms, ka iedzīvotājiem ienākumu apjoms pilnā apmērā tiek tērēts ikdienas vajadzībām, nepaliekot rezervei. Kā pamata iemeslu uzkrājumu trūkumam, respondenti norādīja, ka nav iespējas atlikt naudu. Pēc iegūtajiem datiem var secināt, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ir grūti izvirzīt līdzekļus uzkrājumam, jo pēc obligāto izmaksu segšanas nepaliek rezerve. Tas savā veidā atspoguļo gan ekonomisko stāvokli valstī, gan signalizē par to, ka sabiedrībā dzīvo arī netālredzīgi cilvēki, kuri neiedomājas laicīgi par nākotnes tēriņiem. Mēs, kā atbildīgs aizdevējs, noteikti turpināsim izglītot sabiedrību par finanšu uzkrājumu kultūras audzināšanu, informējot par uzkrājumu neesamības izraisītajiem riskiem, cerot, ka ar ienākumu palielināšanu cilvēki spēs atlikt vairāk naudas," aptaujas rezultātus komentē finanšu eksperts Gvido Endlers.

Uzkrājumus veido nebaltām dienām - mazāk bērnu izglītībai un hipotekārajām iemaksām

Populārākais uzkrājumu mērķis Latvijas iedzīvotājiem ir neparedzēti izdevumi - to atzina 49% aptaujāto. 65% no viņiem ietilpst vecumgrupā no 45 līdz 65 gadiem. 14% respondentiem, kuri krāj tai skaitā neparedzētiem izdevumiem, ikmēneša ienākumi sastāda 1000-1499 eiro mēnesī, un 18% - līdz 999 eiro. Tādējādi sabiedrība reaģē un mainīgo ekonomisko vidi un ģeopolitisko situāciju, jo vēlas justies drošāk gadījumos, kad iestāsies krīzes situācija vai uzrādīsies pēkšņi tēriņi, piemēram, mašīnas remonts.

Otro vietu uzkrājumu mērķu topā ieņem ceļojumi (20%), tad ārstēšanai vai citiem izdevumiem, kas saistīti ar veselību (19%). Ir novērots, ka tieši ceļojumiem vairāk krāj sievietes: katrā piektā dāma atzīmēja šo mērķi, vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks - tikai 15%. 14% respondentu mērķtiecīgi krāj naudu savai vai bērna izglītībai, daiļajam dzimumam šīs mērķis ir aktuālāks: to atzīmēja 15% aptaujāto sieviešu. Nekustāmā īpašuma iegādei, t.sk. hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, krāj 12% aptaujas dalībnieku, trešdaļa no tiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nekustāmā īpašuma iegādes jautājums ir aktuāls iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimuma. Kopumā šobrīd 30% respondentu atzinuši, ka uzkrājumu apjoms ir mazāks, nekā viena mēneša ienākumu, savukārt tikai 8% aptaujāto esošo uzkrājumu apjoms ir līdzvērtīgs divu līdz pieciem mēnešu ienākumu summai.

Pamatā uzkrājumi veidojas no algas un pensijas, un skaidrā naudā

Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus no regulāriem ienākumiem (alga, pensija) - tā atbildēja 54%. 14% respondentu "liek krājkasē" līdzekļus no prēmijām vai bonusiem, 8% atliek naudu, ko saņēma dāvanā. Vairāk, nekā trešdaļa respondentu atzina, ka katru mēnesī uzkrājumiem atlicina līdz desmitajai daļai no ikmēneša ienākumiem, 18% - desmit līdz divdesmit procentu un tikai 6% aptaujāto atliec vairāk par piekto daļu.

Katrs desmitais veic uzkrājumus, izmantojot 3. pensijas līmeni. Tikai 6% respondentu atzīmēja, ka izmanto citus finanšu instrumentus: piemēram, obligācijas. "Latvijā aizvien novērojams, ka iedzīvotāji nepietiekami uzticas finanšu institūtiem: lielākā aptaujas respondentu daļa veic krājumus skaidrā naudā, to variantu atzīmēja 37%. Ir nepieciešams turpināt izglītot sabiedrību par dažādu finanšu rīku lietderību, jo inflācijas apstākļos nauda, kas stāv norēķinu kontā vai "zem spilvena", ar laiku zaudē savu vērtību," uzsver G. Endlers. Banku norēķinu kontus un krājkontus uzkrājumiem izmanto atbilstoši 14% un 15%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Lasiet arī

Pasaule Makrons: Ukrainas drošības garantēšanā ir gatavas piedalīties 26 valstis

26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā, ceturtdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Sabiedrība Rinkēvičs: Valstij un baznīcai ir arī kopīgas rūpes

Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.

Sabiedrība Reģionālajā sabiedriskajā transportā nākamgad pieaugs biļešu cenas

Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Sabiedrība Čehova teātris ielūdz uz publisku diskusiju

Diskusiju cikls "Bez punkta uz i" turpinās jau trešo sezonu un 5.septembrī notiks jau devītā diskusija šoreiz par detektīviem mūsdienās. Detektīvs kā mūsdienu cerība atgūt taisnīgumu un atjaunot kārtību pasaulē.

Kriminālziņas Atdod krāpnieku sūtītam kurjeram vairākus tūkstošus eiro

Likumsargi aicina iedzīvotājus piezvanīt saviem tuviniekiem, pirms to ir izdarījis krāpnieks!

Sabiedrība 22. septembrī atklās jaunāko brīvības atņemšanas vietu Latvijā (+VIDEO)

Jaunais cietums atrodas ārpus Liepājas pilsētas centra uz 30,5 ha liela zemesgabala.