Eksperts paskaidro, kāpēc «‎krāšanas zeķē» Latvijā nav efektīva metode (+VIDEO)

Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību - lai justos droši un spētu segt negaidītus izdevumus, piemēram, ja rodas kādas veselības problēmas vai parādās izdevīga iespēja neplānotam ceļojumam, ikvienam ir svarīgi izveidot iekrājumus. Ar padomiem, kā veidot savu uzkrājumu un cik daudz nepieciešams iekrāt, lai izdzīvotu finansiāli grūtākus laikus, dalās bankas eksperte.

"Līdz šim pieredzētās ekonomiskās svārstības ir pierādījums tam, cik svarīgi ir pēc iespējas savlaicīgāk sākt veidot uzkrājumu. Ne tikai cenu pieaugums un neparedzētas situācijas, bet arī negaidītas pozitīvas vajadzības vai vēlmju piepildījums var būtiski ietekmēt ikviena finanšu situāciju, tāpēc ieteicams laicīgi parūpēties par drošības spilvenu - startu un pamatu saviem uzkrājumiem. Ir pieejami dažādi uzkrājumu veidi, un katrs ir piemērots dažādām dzīves situācijām. Piemēram, īstermiņa uzkrājumus labāk veikt krājkontā, bet iekrājumus vecumdienām ieteicams veidot, veicot ieguldījumus, piemēram, pensiju 3. līmenī," uzsver J. Ziniča.

Uzkrājums neparedzētiem izdevumiem

Eksperte primāri iesaka parūpēties par uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem. Neatkarīgi no tā, vai tās būtu negaidītas ārstniecības izmaksas, automašīnas remonts vai kāds negaidīts ceļojums - svarīgi izveidot iekrājumus, lai neplānotās izmaksas spētu segt. Ja līdz šim nav iekrāti līdzekļi, tad būtu ieteicams izveidot vismaz 300-500 eiro vērtu ārkārtas izdevumu fondu. Šo naudu var glabāt atsevišķā kontā vai krājkontā, lai nerastos vēlme to iztērēt ikdienas vajadzībām.

Tomēr tālāk ieteicams padomāt jau par mazliet lielāku uzkrājumu jeb drošības spilvenu, kura ieteicamais apmērs ir 3-4 mēnešalgas. Svarīgi apzināties, ka pat no nelieliem ienākumiem ir iespējams izveidot uzkrājumu nākotnei. Rūpīgi izvērtējot ikdienas tēriņus, atsakoties no nevajadzīgām izmaksām vai izvēloties lētākas alternatīvas ikdienas precēm, ir iespējams ietaupīt būtiskus finanšu līdzekļus. Veidojot drošības spilvenu, mazāk svarīgs ir iemaksu apjoms, taču galvenais ir nodrošināt regulāras iemaksas. Ērti drošības spilvenu iespējams uzkrāt, izmantojot, piemēram, krājkontu - Latvijas iedzīvotāju vidū teju trešdaļa jeb 29% izvēlas savus uzkrājumus glabāt krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumus. Turklāt arī par uzkrājumu krājkont tiek piedāvātas procentu likmes, kas var būt papildu motivators.

Iemaksas īstermiņa mērķu īstenošanai

Kad ir izveidots drošības spilvens, iespējams sākt veidot uzkrājumu konkrētiem, bet pamatīgākiem īstermiņa mērķiem, kurus plānots īstenot 1 līdz 5 gadu laikā, piemēram, automašīnas iegādei, dārgākam ceļojumam, mājokļa remontam. Īstermiņa uzkrājuma apjoms atkarīgs no izvēlētā mērķa un ar to saistītajām izmaksām, un līdzīgi kā drošības spilvena izveidei uzkrājuma veidošanai piemērots būs atsevišķs bankas konts vai krājkonts.

Aptaujā noskaidrots, ka 40% Latvijas iedzīvotāju priekšroku dod skaidras naudas uzkrājumiem, taču, finansiāli plānojot savus īstermiņa mērķus, bankas eksperte tomēr iesaka izvairīties no naudas "krāšanas zeķē". Uzkrājot skaidras naudas līdzekļus, pastāv risks, ka ar laiku to vērtība inflācijas dēļ samazināsies, tāpēc ieteicams izvēlēties alternatīvus uzkrājuma veidus. Lai uzkrātu īstermiņa mērķiem, viens no vienkāršākajiem un drošākajiem variantiem ir termiņnoguldījumi - jau sākotnēji tam iespējams izvēlēties skaidru, precīzu termiņu, pēc kura ieguldītie, kā arī nopelnītie līdzekļi būs pieejami.

Rūpes par nākotni

Vienlīdz svarīgi, veidojot uzkrājumu neparedzētām situācijām, ir jau savlaicīgi rūpēties par savām vecumdienām, lai nodrošinātu, ka tās tiek pavadītas pēc iespējas finansiāli neatkarīgāk. Patlaban prognozēts, ka Latvijā vecuma pensija veidos 40-50% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, kas ir būtisks finanšu līdzekļu samazinājums. Tāpēc, kolīdz ir izveidoti iekrājumi neparedzētām situācijām, eksperte iesaka sākt veidot uzkrājumu vecumdienām. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzkrāt savām vecumdienām, ir iemaksas pensiju 3. līmenī, turklāt tās ir brīvprātīgas.

Tāpat ikvienam cilvēkam var būt arī konkrēti ilgtermiņa plāni, kuru īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Piemēram, plānojot iegādāties savu mājokli, iekrājums ir jāveido jau krietnu laiku iepriekš, lai spētu veikt pirmo iemaksu, kas nereti svārstās no 5 līdz pat 20% no īpašuma vērtības. Ja ieguldījuma termiņš noteiktam mērķim ir ilgāks nekā 10 gadu, tad jāizvērtē iespējas sākt ieguldīt finanšu tirgos, kas arī kopumā ir labs veids, kā investēt pārtikušākā nākotnē. Finanšu tirgos ir iespējams investēt ne tikai tiešā veidā, ieguldot akcijās vai obligācijās, bet arī izmantojot pārvaldītos ieguldījumu fondus, indeksa fondus, kā arī biržā tirgotos fondus (ETF).