Aptauja: finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju

Tostarp 38% aptaujāto norādīja, ka veido finanšu uzkrājumus ik pa laikam, neievērojot konkrētu regularitāti, bet 19% atzīmēja, ka papildina savu finanšu uzkrājumu reizi mēnesī.

Savukārt trešdaļa respondentu jeb 27% respondentu atzina, ka neveido uzkrājumus vispār, turklāt šāds uzskats piemīt gan sievietēm, gan vīriešiem vienādā proporcijā. Tikai 3% aptaujāto nebija domājuši par uzkrājumiem.

Populārākais uzkrājumu mērķis Latvijas iedzīvotājiem ir neparedzēti izdevumi - to atzina 49% aptaujāto. 65% no viņiem ietilpst vecumgrupā no 45 līdz 65 gadiem. 14% respondentiem, kuri krāj tai skaitā neparedzētiem izdevumiem, ikmēneša ienākumi veido 1000-1499 eiro mēnesī, un 18% - līdz 999 eiro.

Otro vietu uzkrājumu mērķu topā ieņem ceļojumi (20%), tad ārstēšanai vai citiem izdevumiem, kas saistīti ar veselību (19%). Ceļojumiem vairāk krāj sievietes - katra piektā atzīmēja šo mērķi, vīriešu vidū šis rādītājs ir zemāks - tikai 15%.

Vēl 14% respondentu mērķtiecīgi krāj naudu savai vai bērna izglītībai, sievietēm šīs mērķis ir aktuālāks - to atzīmēja 15% aptaujāto sieviešu. Nekustamā īpašuma iegādei, tostarp hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, krāj 12% aptaujas dalībnieku, trešdaļa no tiem ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Nekustamā īpašuma iegādes jautājums ir aktuāls iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzimuma.

Kopumā 30% respondentu atzinuši, ka uzkrājumu apjoms ir mazāks nekā viena mēneša ienākums, savukārt tikai 8% aptaujāto esošo uzkrājumu apjoms ir līdzvērtīgs divu līdz pieciem mēnešu ienākumu summai.

Iedzīvotāji galvenokārt veido uzkrājumus no regulāriem ienākumiem (alga, pensija) - tā atbildēja 54%. 14% respondentu "liek krājkasē" līdzekļus no prēmijām vai bonusiem, 8% atliek naudu, ko saņēmuši dāvanā. Vairāk nekā trešdaļa respondentu atzina, ka katru mēnesī uzkrājumiem atlicina līdz desmitajai daļai no ikmēneša ienākumiem, 18% - 10-20% no ienākumiem un tikai 6% aptaujāto atliek vairāk par piekto daļu.

Katrs desmitais veic uzkrājumus, izmantojot trešo pensijas līmeni. Tikai 6% respondentu atzīmēja, ka izmanto citus finanšu instrumentus: piemēram, obligācijas. Lielākā aptaujas respondentu daļa veic uzkrājumus skaidrā naudā, šo variantu atzīmēja 37%. Banku norēķinu kontus un krājkontus uzkrājumiem izmanto attiecīgi 14% un 15%.