Asociācija: rosinātās izmaiņas nodokļos palielinās Latvijas atpalicību

Asociācijā atzīmēja, ka tā atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji mazākus iekasētos nodokļus.

Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas otrajā pensiju līmenī par vienu procentpunktu un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu, norāda asociācijā.

Vienlaikus "The Red Jackets" pārstāvji akcentē, ka arguments par pensiju otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt otrā pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši valsts infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā.

Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Savukārt mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes iekšzemes kopproduktu (IKP), tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences, akcentē asociācijā.

Vienlaikus Latvijas Eksportētāju asociācijā norāda, ka iekasēto nodokļu samazinājumu varētu kompensēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielinājumu kaut vai tikai daļai preču un pakalpojumu. Valdība varētu arī piedāvāt diferencētas PVN likmes un primārās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai, piemērot samazinātu likmi.

Tāpat joprojām ir aktuāls jautājums par ēnu ekonomikas mazināšanu, tādējādi veicinot kopējo iekasēto nodokļu apmēruu un mazinot negodprātīgu konkurenci tirgū.

Varētu arī tikt pārskatīti visi nodokļi, kas attiecas uz alkohola un tabakas akcīzēm, azartspēlēm, izskatāma nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana, īpaši neattīstītajiem vai graustu zemes gabaliem pilsētās, ar mērķi veidot sabalansētu šī nodokļa piemērošanu, paturot prātā mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, pauž asociācijā.

Vienlaikus asociācijas pārstāvji atzīmē, ka valdībai būtu primāri jāizvērtē tās tēriņi un to lietderīgums ar mērķi veidot sabalansētāku valsts budžetu.

Latvijas Eksportētāju asociācijas ieskatā nodokļu celšana vai mainīšana būtu jābūt kā pēdējai iespējai budžeta sabalansēšanai. Latvijas valsts sektors konkurē ar citām valstīm par investīciju un darba spēka piesaisti un kopējo valsts konkurētspēju pasaules tirgos, līdz ar to gan privātajam, gan publiskajam sektoram ir jādomā par savu efektivitātes celšanu.

Samazinot algu nodokļu un palielinot PVN un patēriņa nodokļus, Latvija uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un bremzētu importu, tuvojoties sabalansētai ārējai tirdzniecībai. Pretstatā piedāvātā naudas iztērēšana tūlīt nozīmētu gan lielāku ārējā konta nesabalansētību, gan lielāku budžeta slogu nākotnē, pauž asociācijā.

Latvijas Eksportētāju asociācija aicina valdību salabāt plānotos algu nodokļu samazinājumus, taču ne uz pensiju un nākotnes izaugsmes rēķina, bet sekot starptautisko institūciju ieteikumiem veidot uz strauju izaugsmi vērstu nodokļu politiku.

Latvijas Eksportētāju asociācijā uzsver nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu sistēmu, kas no vienas puses veicinātu izaugsmi, un no otras - nodrošinātu pietiekamu finansējumu valsts budžeta izdevumu segšanai.