• Baņuta,
  • Vilija,
  • Vits,
  • Žermēna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ministrs: Būtiska darbaspēka nodokļu samazināšana prasītu 500-600 miljonu eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 06:45, 06.12.2023


No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).


Foto: LETA

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

"Par ko tas liecina? Tas liecina, ka rīcība ir bijusi pareiza un uzņēmumu pašu kapitāls ir bijis tas, kas ir ļāvis finansēt ekonomisko izaugsmi. Ja bankas saka, ka uzņēmumi aktīvi neaug un nav ko kreditēt, tad ir redzams, ka tā nav tiesa," teica Ašeradens.

Ministrs uzsvēra, ka nodokļu politika nevar būt atrauta no ekonomiskās politikas. Latvijā ir fundamentāla problēma ar iekšzemes kopprodukta (IKP) potenciālo izaugsmi. To rāda arī izaugsmes novērtējums. Ja 2023.gadā valsts iegājusi nelielā recesijā, tad nākamais gads tiek prognozēts ar 2,4% IKP izaugsmi. Finanšu ministra ieskatā ir gan jābūt nedaudz piesardzīgiem, jo Eiropas "lielie motori" vēl nav atdzīvojušies, tostarp Zviedrijas ekonomika neizskatās labi.

Prognozes liecina, ka Latvija apstājas pie IKP izaugsmes koridorā pie 2,9% vai 3%. Ašeradens skaidroja, ka makroekonomiskais uzdevums ir mainīt ekonomikas struktūru, lai tiekam līdz izaugsmei virs 3%.

"Ir vairāki soļi, kas jāsper. Pirmo soli, šķiet, valdība ir iedarbinājusi precīzi un tas ir cilvēkkapitāla jautājums. Ir Cilvēkkapitāla padome, kas uz šiem jautājumiem sāk skatīties strukturēti - kā būtu jārīkojas. Pirmā lielā problēma ir nodarbinātības līmenis," pauda Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka 2020.gadā nonācām zem līmeņa, kad puse valsts iedzīvotāju strādā un uztur otru pusi. Ja 2019.gadā Latvijā nodarbināti bija 910 000 cilvēku, tad 2020.gadā vairs tikai 893 000. Prognozes liecina, ka 2026.gadā tie būs vairs tikai 879 000, kuros vēl ir 23 000 trešo valstu pilsoņu, tostarp Krievijas pilsoņu. Nodarbinātība šobrīd ir ar negatīvu tendenci.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka darbaspēka mobilizācija ir ļoti būtisks aspekts. Cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem ir zemākais nodarbinātības līmenis - ir invaliditātes, ir daudz hroniski slimu cilvēku, kas ir veselības aprūpes problēma. Tāpat ļoti liela grupa - 375 000 cilvēku ar Latvijas pasēm ir ārpus Latvijas. Ašeradens pauda pārliecību, ka vismaz 30 000 diezgan viegli varētu atgriezt Latvijā ar konkrētu programmu - te ir darba vieta, te ir dzīvesvieta un skola bērniem.

"Mums ir liela Eiropas Savienības (ES) fondu pakete strādājošo mērķtiecīgai izglītošanai. Valsts kontroles ziņojums par to ir ārkārtīgi kritisks. Tā teikt, "skaistie un gudrie" to izmanto ļoti aktīvi un audzē savu karjeras potenciālu, bet pārējā masa, kas ir apmēram 80%, ir nekustīga. Tas nākamajā periodā ir jāmaina un pie tā tiek strādāts. Savukārt attiecībā uz produktivitāti ir automatizācija un robotizācija - te nav citu recepšu. Mākslīgais intelekts var daudz lietas darīt arī valsts pārvaldē. Un trešais virziens ir investīcijas, pie kā mēs strādājam," sacīja Ašeradens.

Turpinot par IKP izaugsmes potenciālu, Ašeradens norādīja, ka eksports veido līdz 85% no Latvijas IKP. Viņaprāt, tas par ekonomiku pasaka to, ka valdības prioritātes ir eksportējošie uzņēmumi, augstas pievienotās vērtības uzņēmumi un eksporta izaugsme ir Latvijas lielais jautājums.

"Latvijas iekšējais tirgus ir relatīvi neliels, ja gribat tur strādāt, ļoti labi, bet mūsu primārais uzdevums ir skatīties, kādā veidā aug eksportspējīgās nozares un cik veiksmīgi mūsu uzņēmumi integrējas starptautiskajās ķēdēs. Budžetā tās ir prioritātes," uzsvēra Ašeradens.

Ministrs norādīja, ka nākamais solis ir valsts pakalpojumi, veidojot budžetu, atrasts veids, kā pārstrukturēt naudu izglītībā, tostarp universitātēm, kas dabūja pietiekami daudz un labu grūdienu.

Veselības aprūpei ir piešķirts papildu finansējums un izaicinājums būs, vai veselības aprūpes sistēma spēs mainīties, teica Ašeradens, norādot, ka ir nepieciešami dati, lai varētu redzēt, kas sistēmā notiek. Veselības aprūpei šobrīd ir 1,9 miljardu eiro budžets. Ašeradens uzsvēra, ka tas ir milzīgs budžets, un ir nepieciešama menedžmenta sistēma, kas to pārvalda mērķtiecīgi, un sistēma pasaka, kādu rezultātu ir nepieciešams sasniegt.

"Ekonomikas komplekts ir nodokļi, fondi un investīcijas. Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā audzējam investīcijas. Pirmoreiz valdībā ir izveidota Stratēģiskās vadības komiteja ar premjeru priekšgalā, kas šo jautājumu skatīsies kompleksi un ir atsevišķi jautājumi ministriju kompetencē. Mans jautājums ir kapitāla tirgus attīstība. Šis jautājums nav atstāts novārtā. Ar to visu es gribu teikt, ka ekonomika budžetā nekur nav pazudusi. Budžets tieši ekonomiku subsidēt nevar, bet ir drošība, valsts pakalpojumi un kopējā stratēģija, kā attīstām ekonomiku," sacīja Ašeradens.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nodokļu darba grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Ekonomika Iecavā saules ganībās jau ir 100 aitas (+VIDEO)

Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju.

Ekonomika Ministrs brīdina: valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā

Līdz augustam kopā ar politiskajiem un sociālajiem partneriem plānots izstrādāt un vienoties par rīcības plānu, ko darīt ar nākamā gada budžetu.

Ekonomika Saules paneļu saražotās elektroenerģijas daudzums maijā pieaudzis trīs reizes

Latvijā saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības daudzums šogad maijā pārsniedza 60 gigavatstundu (GWh), kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Lasiet arī

Ekonomika Valdības nodokļu politikas priekšlikumi apdraudot pat vairāku nozaru pastāvēšanu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, pausts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.