• Akvelīna,
  • Ernestīne,
  • Ingmārs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valdības nodokļu politikas priekšlikumi apdraudot pat vairāku nozaru pastāvēšanu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 09:57, 03.10.2023


Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, pausts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.



Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzskata, ka patlaban "nodokļu politikas plānošanā ir iestājusies kognitīvā disonance, jo darba grupās spriestais, normatīvajos aktos iekļautais un publiskajā telpā izskanējušais ir pretrunā viens otram".

"Ne velti arī Eiropas Komisija ir nobažījusies par sociālā dialoga stāvokli Latvijā, kas ir aizvien vairāk atkarīgs no publiskā sektora ieinteresētības un neapkopo iesaistīto pušu viedokli un ekspertīzi. Lēmumus pieņem šaurs ierēdņu loks, vadoties pēc subjektīvi piemeklētām matemātiskām formulām, izvēloties mainīgos, kā kurā brīdī vieglāk nonākt pie vēlamā iedomātā rezultāta. Tāpēc uzstājam, ka ekonomikas ministra nozīmīga funkcija ir darba devēju argumentus un priekšlikumus virzīt saskaņošanai FM nevis politiskas kaulēšanās procesā, bet gan skaidri iestājoties par mums kopīgajiem mērķiem," pauž Gorkšs.

Kā norāda LDDK, no visiem sociālo un sadarbības partneru piedāvājumiem, kas pārstāv uzņēmēju un darba devēju intereses, līdz šim vērā ņemts minimāls kāpums darba devēja kompensācijai darbiniekam saistībā ar attālināto darbu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana veselības apdrošināšanas prēmiju summām. Pārējie FM rosinājumi esot nākuši bez diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā virknē nozaru jau vairākkārt palielinājušies izdevumi, kas apdraud to konkurētspēju.

Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kas ir LDDK biedrs, secinājusi, ka 2023.gada 26.septembrī valdības atbalstītie FM nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem. LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas, nav notikusi, un, plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024.gadā un to palielināšanu par 500% 2026.gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē.

LDDK aicina FM nekavējoties atjaunot sociālo dialogu un darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, valdības pārstāvjiem iekļaut jaunās valdības rīcības plānā konkrētus, izmērāmus valsts ekonomiku veicinošus pasākumus un iestrādāt tos 2024.gada prioritātēs. LDDK atkārtoti uzsver EM lomu savstarpējā dialoga un sadarbības veicināšanā, kas novestu pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem un tuvinātu mērķim - Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinošai nodokļu politikai.

Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja vairākus FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus paredzēts pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.

Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc pamatnostādņu apstiprināšanas 2023.gada beigās, tomēr vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas priekšlikumi, kurus, ņemot vērā to aktualitāti, varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024.gadam.

Darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.

Darba grupa arī rosina vienkāršot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī veikt vairākas izmaiņas IIN, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), dabas resursu nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) piemērošanā, tostarp atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kas nākamā gada budžetā varētu dot 140 miljonu eiro ieņēmumus.

Darba grupā vēl turpinās diskusijas par konkrēto priekšlikumu dizainu - likmēm, atvieglojumu lielumu un administrēšanas jautājumiem, tādējādi tie vēl var tikt precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Ekonomika Latvijā ražotie elektriskie skrejriteņi ir pieprasīti dažādās nozarēs (+VIDEO)

“Praktiski katru nedēļu mēs sastopamies ar interesi vai kādu jaunu pielietojuma veidu".

Ekonomika Kāda ir vidējā kredīta summa jaunajam mājoklim?

Kopumā 2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt.

Ekonomika Stacija Grobiņos nodrošinās energosistēmas atdalīšanu no Krievijas (+VIDEO)

Katras sinhronā kompensatora jauda būs 100 megavoltampēri.

Lasiet arī

Ekonomika Ministrs: Būtiska darbaspēka nodokļu samazināšana prasītu 500-600 miljonu eiro

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).