• Gustavs,
  • Gusts,
  • Tālrīts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valdība līdzekļus aizsardzībai visdrīzāk meklēs, arī pārskatot nodokļus

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:20, 12.03.2025


Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.



Viņš atgādināja, ka jau pagājušajā gadā, veidojot šā gada budžetu, tika nolemts palielināt budžeta ienākumus, nevis mazināt izdevumus citos sektoros. Tostarp tika palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tika izveidoti jauni nodokļi atsevišķiem sektoriem, piemēram, bankām, kā arī tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes.

"Iespēja šādā veidā turpināt kāpināt budžeta ienākumus ir diezgan limitēta, jo tas tiešā veidā ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, kā rezultātā diezgan ievērojami var ciest ekonomika, jo Latvijas ražotājiem būs grūtāk piesaistīt jaunus pasūtījumus, eksportētāji vairs nebūs tik konkurētspējīgi. Tādēļ jautājums ir, kā aizsardzību papildus finansēt, mazinot izdevumus citās sfērās," teica ekonomists.

Viņš norādīja, ka šobrīd Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir nedaudz virs 40 miljardiem eiro, līdz ar to, lai palielinātu aizsardzības sektora finansējumu par vienu IKP procentpunktu, būtu nepieciešami apmēram 400 miljoni eiro. Kopējie izdevumi šā gada valsts budžetā ir 17,14 miljardi eiro, līdz ar to, meklējot šo summu valsts pārvaldē, budžeta izdevumi būtu jāmazina par 2,3-2,5%.

Jautāts, vai šāds samazinājums ir reāls, Purgailis atbildēja, ka tas ir reāli, bet būs diezgan sāpīgi.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados valsts pārvalde ir "uzpūtusies", un, piemēram, vidējās algas pieaugums liecina, ka publiskajā sektorā atalgojuma pieaugums pēdējos gados ir bijis straujāks nekā privātajā sektorā, kas nozīmē arī to, ka izdevumi publiskajā sektorā ir kāpuši straujāk nekā privātajā sektorā.

"Tas liek domāt, ka gan valsts pārvaldes izmērs varētu tikt samazināts, gan arī temps, kādā valsts pārvaldē aug algas. Tādēļ es domāju, ka tajos 17 miljardos eiro 2,5% aizsardzībai atrast ir reāli. Bet tas būs grūti, jo valdošā koalīcija nebūs ieinteresēta pieņemt sāpīgus lēmumus. Līdz ar to tas viss var ievilkties, tad jau tuvosies Saeimas vēlēšanas, politika ar ekonomiku ļoti savīsies un grūtus lēmumus pieņemt būs vēl grūtāk. Tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu," atzina Purgailis.

Viņš piebilda, ka "kārts, kas vēl ir Finanšu ministrijas azotē", ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme. Visdrīzāk Latvijai, tāpat kā Igaunijai, būs jāķeras pie PVN likmes palielināšanas, lai iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai.

Tāpat ir jautājums, cik lielā mērā papildu finansējums aizsardzības nozarei spēs labvēlīgi ietekmēt Latvijas ekonomiku, jo šobrīd Latvijā aizsardzības industrija ir ļoti maza.

"Ja mēs spēsim izmantot šo laiku, lai veidotu spēcīgu vietējo aizsardzības industriju un no papildu līdzekļiem maksimāli daudz novirzīsim vietējā ekonomikā, lai veidotu jaunus uzņēmumus, kaut vai kopuzņēmumus ar lieliem aizsardzības industrijas spēlētājiem, lai veidotu militāro infrastruktūru ar pašmāju uzņēmumu palīdzību, tas vietējo ekonomiku stimulēs, vietējie uzņēmumi spēs iegūt pasūtījumus un ražot. Taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ar vietējās aizsardzības industrijas spējām mēs neuzbūvēsim to aizsardzības funkciju, kas ir nepieciešama, jo ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība, ir vajadzīga nopietna militārā tehnika, kas būs jāiepērk no ārvalstīm," atzina ekonomists.

Jau vēstīts, ka valdība apņēmusies izstrādāt plānu, lai jau šogad sasniegtu 4% no IKP finansējumu aizsardzībai, bet nākamajos gados to palielināt līdz 5% no IKP. 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,66% no IKP jeb 1,56 miljardi eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%

Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Advokāte: mežu īpašniekiem nav vairs valstij jāmaksā dubultā (+VIDEO)

Ja pēc atmežošanas teritorijā palika koki, to turpmākai izciršanai tika piemērota jauna kompensācija.

Ekonomika Latvijas Zivrūpnieku savienība: Zivju produkcija kļūs tikai dārgāka

Izmaksu pieauguma un izejvielu trūkuma dēļ zivju produkcija klūs tikai dārgāka, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Lasiet arī

Ekonomika Ministrs: Būtiska darbaspēka nodokļu samazināšana prasītu 500-600 miljonu eiro

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ekonomika Valdības nodokļu politikas priekšlikumi apdraudot pat vairāku nozaru pastāvēšanu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, pausts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.