Telekomunikāciju asociācija atzīst negatīvo ietekmi uz konkurenci (+VIDEO)

Latvijā veiktais mobilo sakaru nozares pētījumus, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs, atklāj, ka Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Šajā pētījumā arī konstatēts, ka pasūtītāji vērtējumā iekļauj cenu pozīciju kritērijus, kuri faktiski pārklājas ar pieslēguma maksas kritēriju, tādējādi nenodrošinot iespēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Analizējot publiskos iepirkumus, atklājies, ka iepirkumu kritērijos, piemēram, vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem - zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c. Pieslēguma maksas kritērijs praksē jau iekļauj maksu par pamatpakalpojumiem, tātad tiek radīta situācija, kur pamatpakalpojumu cenas kategorijā faktiski nenotiek konkurence par labāko piedāvājumu.

Saturiski identisku piedāvājuma vērtēšanas kritēriju dublēšana izraisa situāciju, kas ierobežo iespēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo pretendentiem ir iespēja manipulēt ar piedāvātajām cenu pozīcijām, lai nodrošinātu augstāku punktu skaitu cenu kritērijos. Tas attiecīgi var radīt paaugstinātas izmaksas pasūtītājiem, kā arī kopumā negatīvi ietekmēt konkurences situāciju, radot plašāku negatīvu ekonomisko ietekmi.

Šāda situācija, kur finanšu piedāvājumos tiek ietvertas vairākas savstarpēji pārklājošas cenu pozīcijas, t.sk., pieslēguma maksa, pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu cena, kas faktiski dublējas, ir vairumā analizēto iepirkumu. Tas atšķiras no starptautiskajā praksē novērotās tendences vērtēt vienu cenas kritēriju par visu piedāvājuma kopumu.

"Vairāku cenu pozīciju izmantošana ļauj pasūtītājam iekļaut kritērijus, kas nesniedz lietderīgu un objektīvu informāciju. Piemēram, mobilo sakaru operatori praksē neizdala atsevišķi cenu par pamatpakalpojumiem un pieslēguma maksu, lai gan publiskajos iepirkumos tas tiek darīts un jo vairāk - tiek vērtēts ar punktiem. Tādējādi šī situācija var tikt izmantota vērtējumu iegūšanai, kas pasūtītājam nenodrošina saimnieciski izdevīgāko izvēli," saka Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šāda prakse, protams, atstāj negatīvu ietekmi uz konkurenci. Par to liecina arī fakts, ka regulāri parādās iepirkumi, kuros startē tikai viens pretendents, jo jau iepriekš ir zināms uzvarētājs. Tas nekādā veidā neveicina konkurenci. Vēl vairāk - faktiski tiek radīti apstākļi, kuros publiskais sektors pārmaksā par telekomunikāciju pakalpojumiem. Par publisko iepirkumu problēmām jau runājam gadiem, bet līdz galam šī joma nav sakārtota."

Kā norāda LTA, pozitīvi vērtējama satiksmes ministra Kaspara Briškena ieinteresētība publisko iepirkumu jautājumu sakārtošanā, jo tieši nozari uzraugošā ministra aktīva rīcība var sekmēt to, lai situācija mainītos, tiktu nodrošināta godīga konkurence un netiktu nelietderīgi tērēti valsts līdzekļi.