• Lolita,
  • Vitolds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperte: saules enerģijas pieaugošā nozīme aprīlī samazinās cenu (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 11:19, 05.04.2025


Baltijas tirgu ietekmē neprognozējama, bet lēta atjaunīgā enerģija un prognozējama, bet dārgāka fosilā enerģija.


Daudzi vēlas enerģiju ražot mājās.

Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijas un Baltijas elektroenerģijas tirgū jaušamas pārmaiņas, kas liecina par vajadzību palielināt elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu jaudu.

Apkopotā informācija par martu liecina, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena bijusi ievērojami zemāka - 91,99 EUR/MWh - nekā februārī, kad tā sasniedza 151,8 EUR/MWh. Taču pieaugusi cenas svārstība diennakts ietvaros.

Zemāka cena, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, galvenokārt ir skaidrojama ar divkāršu vēja enerģijas ražošanas pieaugumu Baltijā, samazinātu apkuri un saules enerģijas ražošanas kāpumu. Tomēr cenas svārstību būtiski ir veicinājis hidroelektroenerģijas ražošanas samazinājums Latvijā, kas ietekmē arī pārējās Baltijas valstis. Martā Latvijā hidroelektroenerģijas ražošana nokritās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā trīs gadu laikā.

Pagājušā gada martā Latvija no hidroresursiem saražoja gandrīz 695 GWh elektroenerģijas, savukārt šogad šajā pašā periodā - aptuveni 271 GWh jeb par gandrīz 61% mazāk. Tāpēc vairāk bija jāpaļaujas uz vēja, saules un fosilās enerģijas izmantošanu. Šī tendence varētu turpināties arī aprīlī, jo hidroelektroenerģijas ražošana joprojām ir zema, radot spiedienu uz cenu augsta elektroenerģijas pieprasījuma periodos.

Enerģijas tirgus izpētes un analīzes eksperte Inese Karpoviča prognozē, ka ar cenas svārstībām būs jārēķinās arī turpmākajos mēnešos, jo Baltijas elektroenerģijas tirgu ietekmē divi galvenie faktori: neprognozējama, bet lēta atjaunīgā enerģija un prognozējama, bet dārgāka fosilā enerģija. "Elektroenerģijas importa jauda ir ierobežota elektroenerģijas kabeļa EstLink 2 darbības pārtraukuma dēļ, un Latvijā, kā arī daļēji Lietuvā turpinās zema hidroelektroenerģijas ražošana. Vēja un saules enerģijas ražošana martā Baltijā kopumā bijusi rekordliela - 718 GWh. Šie faktori kopumā radījuši jaunu tendenci Baltijas tirgū - krasas cenas svārstības diennakts ietvaros, kas varētu turpināties arī tuvākajos mēnešos," paredz I. Karpoviča.

Paredzams, ka saules enerģijas pieaugošā nozīme aprīlī samazinās cenu dienas gaišajā laikā. Tomēr cenas kāpumu varētu izjust vakaros, jo ar atjaunīgo enerģiju vien nepietiks, lai nosegtu pieprasījumu maksimuma stundās. Aprīlī cena varētu būt līdz pat vienai trešdaļai augstāka nekā tad, ja darbojas EstLink 2, savukārt no maija pat divkāršoties. Risinājums šādām cenas svārstībām un to mazināšanai būtu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu jaudas pieaugums.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ļaus piemērot vēl atsevišķiem PVN maksātājiem

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, bet saņem pakalpojumus no ārvalstu PVN maksātājiem vai veic preču iegādi ES teritorijā.

Ekonomika 23% no visiem privātmāju darījumiem notiek Pierīgas apkaimēs (+VIDEO)

Jāapzinās specifika iegādājoties mājokli reģionos, jāņem vērā virkne tehniskas dabas jautājumu.

Ekonomika Latvenergo staciju kopējā ražošana samazinājās par 35% (+VIDEO)

Tik zema Daugavas ūdens pietece pēdējo 30 gadu laikā aprīlī nav bijusi novērota.

Ekonomika LDz vadītājs: Kontakttīklu atjaunošanai trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma

Lai Latvijā pilnībā atjaunotu visus 500 kilometrus dzelzceļa kontakttīklu, patlaban trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Lasiet arī