• Salvis,
  • Selva,
  • Venta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā sasniedzis 42,7%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:13, 17.04.2024


Latvijas darba tirgū 2023.gada sākumā no 806 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,7% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.



Tostarp maģistra grāds bija 24,5%, bakalaura grāds ir 13,9%, koledžas izglītība bija 3,6%, bet doktora grāds bija 0,7%.

Vienlaikus vidējā izglītība 2023.gada sākumā 37,1% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 13,5%, pamatskolas izglītību - 6,4%, bet sākumskolas izglītību - 0,3% nodarbināto.

2023.gada sākumā 45,1% nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji un speciālisti, 21,4% bija kvalificēti darbinieki, bet 20% bija biroja, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Vismazāk - 12,7% strādāja vienkāršajās profesijās.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars par 1,1 procentpunktu pieaudzis starp speciālistiem, 2023.gada sākumā sasniedzot 60%, bet par 0,6 procentpunktiem samazinājies starp vadītājiem un veidoja 70%, kā arī starp vecākajiem speciālistiem, veidojot 86,4%.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū nav būtiski mainījies - no 41,8% 2022.gadā līdz 41,9% 2023.gadā.

Par 1,5 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū, sasniedzot 4,1%. Vienlaikus par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās - no 39,5% 2022.gadā līdz 39,8% 2023.gadā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās - no 8,9% līdz 9,2%.

Dati arī liecina, ka par 0,4 procentpunktiem sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību - no 16,3% 2022.gadā līdz 15,9% 2023.gadā, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams nodarbināto īpatsvara pieaugums - no 10,6% līdz 11,3%.

Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2023.gada sākumā augstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu - 91,9%, ar koledžas izglītību - 85,6%, ar maģistra grādu - 84,5% un ar bakalaura grādu - 82,7%. Mazākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2%) bija personām bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas.

Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi - veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi, norāda statistikas pārvaldē. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 36,7%, ar pamatskolas izglītību - 52,3%, ar vidējo izglītību - 66,4%, bet ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 72%.

Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadu un trīs mēnešu vecuma 2022.gadā) saglabājas līdzīga tendence - vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,5% no doktora grādu un 46,9% no koledžas izglītību ieguvušajiem turpināja strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināja arī 38,6% nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2% ar maģistra grādu.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, zemāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas - 2,3%, ar sākumskolas izglītību - 3,7%, ar pamatizglītību - 9%, ar vidējo izglītību - 18,8% un profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 22%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Dzīvokļu piedāvājums Rīgā aprīlī samazinājies par 6%

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, aprīlī dzīvokļu pārdošanas piedāvājums Rīgā samazinājies par 6%, bet piedāvājumu skaits Rīgas lielākajos mikrorajonos samazinājās par 7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ekonomika LDDK: Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs (+VIDEO)

"No komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž Andris Bite.

Ekonomika NVA piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu darbinieku sagatavošanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei, informēja NVA.

Ekonomika Augsto tehnoloģiju nozares Latvijā ar valsts atbalstu kāpina peļņu (+VIDEO)

"Ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu".

Lasiet arī

Sabiedrība Fakultāšu skaitu samazinās arī Rīgas Stradiņa universitātē

Apvienojot vairākas fakultātes un izveidojot jaunu struktūru, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) deviņu fakultāšu vietā turpmāk būs piecas, informē RSU.

Sabiedrība RTU sākas ziemas uzņemšana (+VIDEO)

Programmās ir gan budžeta, gan maksas studiju vietas.

Sabiedrība Rektore: Budžeta vietām būtu jāseko darba tirgū pieprasītām profesijām

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākās izglītības iestāžu finansējumu to absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai, ka valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Sabiedrība IZM: «Sociālajās un humanitārajās zinātnēs esam pēdējā vietā ES» (+VIDEO)

Vai jaunās LU “Rakstu májas” atvēršana labos dramatisko situāciju nozarē, lemj Izglītības un zinātnes ministrija.