• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā sasniedzis 42,7%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 15:13, 17.04.2024


Latvijas darba tirgū 2023.gada sākumā no 806 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,7% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.



Tostarp maģistra grāds bija 24,5%, bakalaura grāds ir 13,9%, koledžas izglītība bija 3,6%, bet doktora grāds bija 0,7%.

Vienlaikus vidējā izglītība 2023.gada sākumā 37,1% nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 13,5%, pamatskolas izglītību - 6,4%, bet sākumskolas izglītību - 0,3% nodarbināto.

2023.gada sākumā 45,1% nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji un speciālisti, 21,4% bija kvalificēti darbinieki, bet 20% bija biroja, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Vismazāk - 12,7% strādāja vienkāršajās profesijās.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars par 1,1 procentpunktu pieaudzis starp speciālistiem, 2023.gada sākumā sasniedzot 60%, bet par 0,6 procentpunktiem samazinājies starp vadītājiem un veidoja 70%, kā arī starp vecākajiem speciālistiem, veidojot 86,4%.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū nav būtiski mainījies - no 41,8% 2022.gadā līdz 41,9% 2023.gadā.

Par 1,5 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū, sasniedzot 4,1%. Vienlaikus par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās - no 39,5% 2022.gadā līdz 39,8% 2023.gadā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās - no 8,9% līdz 9,2%.

Dati arī liecina, ka par 0,4 procentpunktiem sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību - no 16,3% 2022.gadā līdz 15,9% 2023.gadā, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams nodarbināto īpatsvara pieaugums - no 10,6% līdz 11,3%.

Starp iedzīvotājiem 25-64 gadu vecumā 2023.gada sākumā augstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu - 91,9%, ar koledžas izglītību - 85,6%, ar maģistra grādu - 84,5% un ar bakalaura grādu - 82,7%. Mazākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2%) bija personām bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas.

Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi - veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi, norāda statistikas pārvaldē. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 36,7%, ar pamatskolas izglītību - 52,3%, ar vidējo izglītību - 66,4%, bet ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 72%.

Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadu un trīs mēnešu vecuma 2022.gadā) saglabājas līdzīga tendence - vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,5% no doktora grādu un 46,9% no koledžas izglītību ieguvušajiem turpināja strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpināja arī 38,6% nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2% ar maģistra grādu.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, zemāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas - 2,3%, ar sākumskolas izglītību - 3,7%, ar pamatizglītību - 9%, ar vidējo izglītību - 18,8% un profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības - 22%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī

Sabiedrība Augstskolu likumā precizēs tiesību normas par akadēmisko ētiku un godīgumu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas trešdien pirms pirmā lasījuma atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas regulēs akadēmiskās ētikas un godīguma jautājumus.

Sabiedrība Varēs rīkot studentu uzņemšanu pirms centralizēto eksāmenu rezultātu izziņošanas

Plānots, ka turpmāk reģistrēties studijās varēs, neuzrādot vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un vispārējās vidējās izglītības sertifikātus, taču studiju līgumu ar augstskolu varēs noslēgt tikai pēc tam, kad būs iesniegti minētie dokumenti.

Sabiedrība Ārvalstu studenti Latviju izvēlas galvenokārt praktisku iemeslu dēļ

Latviju kā studiju vietu ārvalstu studenti biežāk izvēlas praktisku apsvērumu dēļ, bet jaunai kultūras pieredzei un studiju valodas pieejamībai ir mazāka nozīme, liecina Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētījums "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?".

Interesanti fakti Latvijas studentu skaits līdz 2050.gadam varētu samazināties par ceturtdaļu

Pie esošajām demogrāfijas tendencēm 2050.gadā Latvijas studentu skaits samazināsies par 25%, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).