Studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs pieaudzis par 1%

2024./2025.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst kopumā 74 800 studentu pretstatā 74 000 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka pēdējos 20 gadus studējošo skaitam bija tendence samazināties.

Tāpat dati liecina, ka Latvijā pieaudzis mobilo studentu jeb personu, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas un Latvijā studē ar mērķi iegūt noteikta līmeņa augstāko izglītību, skaits, sasniedzot 11 000. Minētie studenti iepriekšējo izglītību lielākoties ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), bet Latvijā izvēlējušies turpināt izglītoties sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību zinātņu, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, kā arī dabaszinātnēs, informācijas tehnoloģijās (IT) un matemātikā.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29 200 studentu, kas ir par 1% jeb 286 studentiem vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Tostarp 58,8% uzņemto studentu bija sievietes. Uzņemto studenšu skaits ir pieaudzis par 4% jeb 695 studentēm, bet uzņemto studentu vīriešu skaits samazinājies par 3,4% jeb 409 studentiem.

Dati arī liecina, ka 55,4% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 22,7% - maģistra, 19,1% - pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmās un 2,7% - doktora līmeņa programmās. No visiem studentiem 74,5% sākuši pilna laika studijas, bet 25,5% - nepilna laika studijas.

Lielākā daļa studentu (57,2%) studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 42,8% - par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse jeb 47,8% no uzņemtajiem studentiem, kuri mācības sāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem - veselības aprūpes un sociālās labklājības (18,6%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (17,4%) programmas.

No 2023.gada 1.oktobra līdz 2024.gada 30.septembrim grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 500 studentu, kas ir par 4,3% jeb 577 mazāk nekā iepriekšējā periodā. Tostarp 33,9% jeb 4600 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt 19,9% jeb 2700 - veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās beidza 10,1% no kopējā absolventu skaita jeb 1400.

2024./2025. akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums bija izglītības programmās - par 20,5% un pakalpojumu jomas programmās - par 19,9%. Izglītības nozarē 87,4% no kopējā uzņemto skaita bija sievietes, taču, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto vīriešu skaits šajā jomā pieaudzis par 48,5% jeb 144 studentiem.

Būtiskākais uzņemto studentu skaita samazinājums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās -

par 25,2% jeb 894 studentiem, kā arī lauksaimniecības studiju programmās - par 7,2% jeb 30 studentiem. Lielākais uzņemto vīriešu skaita samazinājums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē - par 29,6% jeb 767 studentiem.

Pēdējo 10 gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstākās izglītības iestādēs, nav būtiski mainījusies, norāda statistikas pārvaldē, informējot, ka arī šajā akadēmiskajā gadā katrs trešais uzņemtais students izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (34,1%), seko veselības aprūpes un sociālās labklājības (17,3%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmas (12,1%). Savukārt vismazākā interese bija par lauksaimniecības (1,4%) un humanitāro zinātņu un mākslas (7,2%) programmām.

Bakalaura līmeņa programmās studē 56,7% studējošo jeb 42 400, maģistra - 22,2% jeb 16 600, koledžas - 16,8% jeb 12 500, bet doktora līmeņa programmās - 4,3% jeb 3200 studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studējošo skaits pieaudzis maģistra līmeņa programmās - par 2% un bakalaura līmeņa programmās - par 1,7%, taču samazinājies koledžas līmeņa programmās - par 2,1% un doktora līmeņa programmās - par 1%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pēdējos piecos gados studējošo skaitam koledžas līmeņa programmās ir tendence samazināties - no 2020./2021.akadēmiskā gada studējošo skaits ir samazinājies par 11,1% jeb 1600 studentiem. Savukārt doktora līmeņa programmās studējošo skaits ir palielinājies par 58,1% jeb 1184 studentiem, kas saistīts ar izmaiņām Latvijas izglītības klasifikācijā.

2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas tiek apgūtas 17 augstākās izglītības iestādēs. Puse no doktora līmeņa studiju programmās studējošajiem (52%) apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības jomas programmas, savukārt piektā daļa (20%) studē sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Šajā akadēmiskajā gadā 58,8% studējošo ir sievietes. Arī dažādu izglītības programmu grupās sieviešu un vīriešu īpatsvars pēdējos gados saglabājies līdzīgs. Vislielākais sieviešu īpatsvars joprojām vērojams izglītības jomas programmās - 92,5% no kopējā studējošo skaita un veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās - 80,7%. Lai gan izglītības jomas programmās studē 485 jeb 1,6% no visiem studējošajiem vīriešiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vīriešu skaits šajās programmās pieaudzis par 38,6% jeb 135 studentiem.

Arī vīrieši gadu no gada dod priekšroku studijām noteiktās programmās, norāda statistikas pārvaldē. Vīriešu īpatsvars nemainīgi ir lielākais inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās - 72,7%. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās - 71,2% no kopējā studējošo skaita.

Līdzīgi kā pirms 10 gadiem, arī šobrīd katrs trešais studējošais apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas - 33,7% jeb 25 200 studentu. Otrā populārākā grupa ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kurās studē 19,3% jeb 14 500. Pēdējo 10 gadu laikā tieši sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās vērojams lielākais studējošo skaita samazinājums - 10 400 studentu, bet lielākais pieaugums bijs veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās - 3800 studentu.

2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijā studijas norisinās 48 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 26 ir augstskolas un 22 - koledžas, kamēr 2023./2024. akadēmiskā gada sākumā studijas notika 28 augstskolās un 24 koledžās.

Lielākā daļa studējošo (77,4%) izvēlējušies studijas valsts augstskolās un koledžās, savukārt privātajās izglītības iestādēs studē 22,6%. Katrā no Latvijas trim lielākajām valsts universitātēm - Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) - ir vairāk nekā 10 000 studējošo, veidojot 54% no kopējā studējošo skaita. Lielākajā daļā jeb 35 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits nepārsniedz tūkstoti, savukārt septiņās skaits ir mazāks par 100.

2024./2025. akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestāžu kopējais ievēlētā akadēmiskā personāla skaits (pamatdarbā) bija 4884, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (2023.gadā - 4895). Lielāko daļu no akadēmiskā personāla veidoja docenti - 1243 jeb 25,5%, vadošie pētnieki un pētnieki - 1206 jeb 24,7% un lektori - 1069 jeb 21,9%.

Dati arī liecina, ka 55,1% no akadēmiskā personāla ir sievietes. Pēc ievēlētā amata izteiktāks sieviešu pārsvars vērojams starp lektoriem, proti, 64,8% jeb 693 lektores ir sievietes, starp docentiem - 56,7% jeb 705 ir sievietes, starp 146 asistentiem 54,1% jeb 79 ir sievietes un starp 591 asociētā profesora, kur 54% jeb 319 ir sievietes. Savukārt neliels vīriešu pārsvars vērojams 629 profesoru skaitā - 52,3% jeb 329 vīrieši, kā arī vadošo pētnieku un pētnieku skaitā - no 1206 pētniekiem 607 jeb 50,3% ir vīrieši.

No akadēmiskā personāla 25,2% jeb 1232 darbinieki ir vecāki par 60 gadiem, savukārt 10% ir jaunāki par 30 gadiem.

2024./2025. akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstākās izglītības iestādēs sākuši 3900 mobilo studentu. Par pieciem procentpunktiem pieaudzis sieviešu īpatsvars uzņemto mobilo studentu vidū, proti, 35,3% no uzņemtajiem ir sievietes. Tostarp no uzņemtajām studentēm 30,5% jeb 421 studente ir no Indijas.

Kopumā šobrīd Latvijā studē 11 000 mobilo studentu, kas ir par 6,1% jeb 639 studentiem vairāk nekā pirms gada. Šis ir lielākais mobilo studentu skaita pieaugums kopš 2019.gada, atzīmē statistikas pārvaldē.

Dati arī liecina, ka 55,7% no visiem mobilajiem studentiem studē maģistra līmeņa programmās, bet 40,8% - bakalaura. No kopējā mobilo studentu skaita 38,7% studē sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomu programmās, seko veselības aprūpes un sociālās labklājības joma (28,9%) un dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (14,1%).

No mobilajiem studentiem 72,9% iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus ES, tostarp 27,9% no visiem mobilajiem studentiem iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, 9,6% Uzbekistānā, 9% - Zviedrijā, 7% - Ukrainā un 6,8% - Vācijā.

Mobilo studentu vidū ir vairāk vīriešu (61,7%) nekā sieviešu (38,3% no mobilajiem studentiem). Vairāk vīriešu nekā sieviešu ierodas studēt no valstīm, kas atrodas ārpus ES - Uzbekistānas (85,7% uzbeku studentu ir vīrieši ), Indijas (attiecīgi - 75,4%), un Ukrainas (62,9%). Savukārt no ES valstīm vairāk ierodas studēt sievietes (62,5%) - Zviedrijas (61,9% sieviešu starp mobilajiem studentiem no Zviedrijas), Vācijas (attiecīgi - 61,5%) un Somijas (72,4%).

Vairāk nekā puse jeb 52,1% mobilo studentu studē Rīgas Stradiņa universitātē, proti, 27,2% jeb 3008 un Rīgas Tehniskajā universitātē - 24,9% jeb 2751. Lielākā daļa RTU mobilo studentu (97%) izglītību bija ieguvuši ārpus ES, un katrs trešais students (36,8%) tur apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas. Tajā pašā laikā RSU četras piektdaļas studentu (76%) iepriekšējo izglītību bija ieguvuši kādā no ES valstīm un gandrīz visi (97,5%) studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.