Satiksmes ministrija (SM) ceturtdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē piedāvāja piecus prioritāros virzienus Latvijas ostu un loģistikas nozares pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas, ceturtdien pēc sēdes aģentūrai LETA norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Šogad ir samazinājies ogles, lejamkravu apjoms.

Parlaments cenšas uzlabot valsts jūras vārtu darbību.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauti 10,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2022.gadā.

"Iepriekš uzsāktās reformas virziens bija pareizs tajā ziņā, ka ir jādepolitizē pārvaldība", - pauž Briškens.

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.

Pirmajos decembra datumos daži blogeri, pēc tam arī plašsaziņas līdzekļi uzsāka un attīstīja Krievijas graudu tranzīta tematu Latvijā. Precīzāk sakot, šā tranzīta aizliegšanas tematu. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomiku? Un kas ir šādu pašmāju sankciju labuma guvējs?

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu. Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.