SM piedāvā piecus virzienus Latvijas ostu pārorientēšanai no Krievijas

"Beidzot pielikt punktu ilggadējai atkarībai no Krievijas izcelsmes tranzīta - tas ir Latvijas drošības un izaugsmes interesēs," atzīmē Briškens.

Viņš norāda, ka sēdē SM piedāvāja piecus prioritāros virzienus, kā konkrēti pārorientēt Latvijas ostu un loģistikas nozari, tostarp sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas, Latvijas eksports un iekšzemes pārvadājumi, rūpnieciskā attīstība ostās/speciālajās ekonomiskajās zonās, atjaunīgo resursu enerģētikas projekti un militārā mobilitāte.

Pirmais virziens ir sabiedroto valstu izcelsmes kravu plūsmas un investīcijas. Briškens norāda, ka jaunas kravas pašas no sevis neuzradīsies, tāpēc Latvijai tās aktīvi ir jāmeklē.

"Pēdējo 12 gadu laikā esmu pirmais satiksmes ministrs, kurš uzrunājis ASV Transporta sekretāru par ASV investīcijām Latvijas ostās. Pēdējos gados ASV novirza būtiskas investīcijas un industriālo kravu piegādes Centrālāzijā, kā arī Kaspijas jūras un Kaukāza reģionos. Piemēram, jau tagad Rīgas ostā izmanto "General Motors" autobūves kravu nogādei Uzbekistānā. Šī ir iespēja Latvijai. Mums ir aktīvi jālobē sava loma ASV interešu nodrošināšanā - ieguvums būs ne tikai ekonomisks, bet arī mūsu drošībā," norāda ministrs.

Tuvākajā laikā ministrs plāno vizītes Vācijā, Dānijā un Beļģijā, lai meklētu jaunas sadarbības iespējas. Viņš atzīmē, ka līdzīgi ir ar Tālo Austrumu jūras kravām uz Centrāleiropu, papildinot, ka Latvijas ostas patlaban neizmanto pilnu potenciālu, lai konkurētu ar Eiropas lielajām ostām.

"Piemēram, salīdzinot visu piegādes ķēdi Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga, mums ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru pārvadāto konteineru. Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, ko jau ilgstoši izmanto mūsu dienvidu kaimiņi," norāda Briškens.

Viņš atzīmē, ka, ja patlaban no zemas pievienotās vērtības tranzīta Latvijas ekonomika iegūst aptuveni 17 eiro uz tonnu, tad iekļaušanās šādās augstākas pievienotās vērtības piegādes ķēdēs Latvijas ieguvumu vismaz dubultotu. "Latvijai stratēģiski ir jāskatās uz Ziemeļamerikas, rietumvalstu un ziemeļvalstu, kā arī Centrālāzijas tirgiem," uzsver Briškens.

Tāpat prioritāri ir ro-ro kravu pārvadājumi, tostarp stiprinot stratēģisko sadarbību ar "Stena Line" un novirzot investīcijas piestātņu rekonstrukcijai, lai spētu uzņemt lielākus kuģus.

Kā otru virzienu ministrs norāda Latvijas eksportu un iekšzemes pārvadājumus. Komentējot to, kas jādara ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), būtiski krītoties Krievijas lēto kravu apjomiem, viņš norāda, ka loģiski ir sākt ar iekšzemes kravu pārvadājumiem, veicinot kravu pārcelšanu no autotransporta uz dzelzceļu.

Briškens pauž, ka Latvija ilgstoši investējusi milzīgus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus lētā tranzīta infrastruktūras paplašināšanā, bet tika aizmirsts par nepieciešamību savienot industriālos parkus ar dzelzceļu, kā arī veidot iekšzemes termināļus.

"Šīs kļūdas steidzami jālabo. Piemēram, esam uzsākuši sadarbību ar graudkopības kooperatīviem par graudu elevatoru integrēšanu dzelzceļa sistēmā, kā arī sāksim sarunas ar Zemkopības ministriju, par to, lai AS "Latvijas valsts meži" izmantotu dzelzceļu savam koksnes eksportam. Papildus SM virzīs uz Ministru kabinetu priekšlikumu par ES fondu pārdali vairāku iekšzemes intermodālo termināļu jeb sauso ostu izveidei," papildina Briškens.

Viņš atzīmē, ka SM atbalstīs ostu teritoriju attīstīšanas projektus eksporta veicināšanai. Konkrēti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Ventspils brīvostas projektus par dzeramā ūdens termināļu izveidi eksportam uz Tuvajiem Austrumiem un citiem pasaules reģioniem.

Treškārt, SM akcentē rūpniecisko attīstību ostās/speciālajās ekonomiskajās zonās. "Ostu darbību nedrīkst vērtēt tikai pēc pārkrauto tonnu apjoma. Jau patlaban Latvijas tautsaimniecībai lielāku ieguvumu dod tieši ostu teritoriju rūpnieciskā attīstība," atzīmē Briškens.

Viņš informē, ka Liepājas un Ventspils ostu industriālajos parkos kopā jau ir vairāk nekā 50 rūpnīcu. Tādējādi, atbalstot šo industriālo parku tālāku attīstību un Rīgas brīvostas Spilves industriālo parku, varētu piesaistīt ārvalstu investīcijas un jaunu eksportspējīgu uzņēmumu klātbūtni Latvijā.

"Konkrēts piemērs - nesen viesojos Ventspils ostas industriālā parka bāzētajā "Bucher" ražotnē. Šis Šveices uzņēmums Latvijā saražotās ielu tīrīšanas mašīnas eksportē uz vairāk nekā 30 valstīm, tā apgrozījums ir virs 80 miljoniem eiro, un tas nodrošina Latvijā aptuveni 400 labi apmaksātas darba vietas. Šis ir tikai viens no vairākiem piemēriem un iespējām, kuras valstij ir jāvairo ar atbalstu," papildina Briškens.

Ceturtais virziens ir atjaunīgo resursu enerģētikas projekti. Ministrs akcentē, ka viena no Latvijas stratēģiskajām prioritātēm ir enerģētiskās neatkarības veicināšana.

Kā atzīmē Briškens, kompānija "Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V." jau ir parakstījusi līgumu ar Liepājas ostu par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termiņāļa būvniecību. Līdzīgi Ventspils osta iesaistās "Elwind" projekta ietvaros. "Konkrēti mēs runājam par iespējām ražošanas bāzei vēja turbīnu konstrukcijām, vēja turbīnu montāžu un komplektēšanu."

Briškens arī uzsver, ka Latvija var arī spēcīgi pozicionēties saražotās enerģijas pārvēršanā ūdeņradī, zaļajā amonjakā un citās atjaunojamās enerģijas produktu ražošanā un uzglabāšanā.

SM atbalsta Liepājas un Ventspils ieceres par ūdeņraža rūpnīcu būvniecību, kā arī ministrija ir gatava iesaistīties nākotnes ūdeņražekonomikas attīstībā.

"Valstij ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts infrastruktūras nodrošināšanai un ārvalstu investoru piesaistē. Šie ieguldījumi valstij atmaksāsies labi apmaksātās darba vietās, lielākos nodokļu ieņēmumos un klimata mērķu sasniegšanā," pauž ministrs.

Savukārt piektais virziens ir militārā mobilitāte. Briškens atzīmē, ka Latvijai ir kritiski svarīgi veicināt savienojamību ar sabiedrotajiem Rietumos ātrai militāro kravu piegādei Baltijā, piebilstot, ka dzelzceļa un ostu infrastruktūra ir neatņemama Latvijas drošības arhitektūras sastāvdaļa.

"Tādēļ jau patlaban notiek darbs, lai Latvijas ostās celtu kapacitāti šādu kravu uzņemšanai. Tam nepieciešama ostu termināļu attīstība, lai mums veidotos iespējami daudz vietu, kurās jebkāda veida tehniku - sākot no puspiekabēm un beidzot ar tankiem - mēs spētu operatīvi izkraut un pārvietot," atzīmē Briškens.

Tāpat viņš atzīmē, ka šo kravu mobilitātei ir nepieciešams pielāgot dzelzceļa tīklu. Tādējādi SM aktīvi sadarbojas ar Aizsardzības ministriju, lai pielāgotu gan esošo dzelzceļa un ostu infrastruktūru, gan arī nākotnes dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūrā iestrādātus konkrētus risinājumus militārās mobilitātes vajadzībām, veidojot kravu izkraušanas rampas abos Daugavas krastos, vairākus pārkraušanas punktus un termināļus, savienojumu ar ostu un citus risinājumus.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka tika izvērtēti gan padarītie, gan iesāktie darbi, lai stiprinātu Latvijas ostu priekšrocības un pārorientētu mūsu ostu darbības struktūru. Viens no virzieniem būtu iekšējo kravu pārorientācija uz dzelzceļu, kas nozīmētu arī attīstīt Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas un Daugavpils biznesa parkus, tos savienojot ar ostu infrastruktūru.

Tāpat šodienas sanāksmē tika runāts par ciešāku sadarbību un fokusēšanos uz Vidusāzijas valstu kravu pārvadāšanu, ciešāk kontrolēt sankciju ievērošanas mehānismus, kā arī sadarboties ar Rietumeiropu enerģētikas projektos, pastāstīja ekonomikas ministrs.

Valainis piebilda, ja, piemēram, Rīgas ostā līdz šim būtu veikti pārdomātāki lēmumi, tad situācija būtu citāda. Tā vietā, lai attīstītu uzņēmējdarbības infrastruktūru un ražošanas ēku būvi, Rīgas ostā tika veidota ogļu putekļu siena, lai nodrošinātu kravu tonnāžu, nevis kvalitāti.

Valainis uzskata, ka iepriekš paustais ir izdarāms, ja būs stratēģija, kā to sasniegt. Līdz šim bijušas tikai runas un neesot skaidra skaidra redzējuma.