• Emīlija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas ostās pērn pārkrauts par 19,6% mazāk kravu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 10:55, 22.01.2024


Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.


Foto: LETA

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 13,06 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp kravas konteineros veidoja 5,123 miljonus tonnu, kas ir par 7,4% vairāk, kokmateriāli pārkrauti 4,003 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 15,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas veidoja 3,402 miljonus tonnu, kas ir par 12,4% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas 4,532 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 47,2% mazāk nekā 2022.gadā.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 4,078 miljonus tonnu, kas ir samazinājums par 48,4% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 18,794 miljonus tonnu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums pagājušajā gadā veidoja 10,418 miljonus tonnu, kas ir par 29,3% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 7,232 miljoniem tonnu, kas ir par 4,9% mazāk nekā 2022.gadā.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums 2023.gadā bija Skultes ostā - 1,119 miljoni tonnu, kas ir par 7,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, seko Mērsraga osta ar 556 100 tonnu, kas ir par 0,8% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 456 600 tonnu, kas ir par 23,7% vairāk.

Kopumā mazajās Latvijas ostās pērn pārkrāva 2,21 miljonu tonnu kravu, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2022.gadā.

“Esošā situācija ostās nozarei jāpieņem kā platforma mainībai uz augšu. Tā jāuztver kā iespēja stratēģiskai attīstībai, piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Piemēram, ir skaidri redzamas iespējas konkurēt par ASV un Tālo Austrumu kravu plūsmu uz Centrālo un Austrumeiropu," atzīmē satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš arī norāda, ja salīdzina kravu no Tuvajiem Austrumiem pārvadājumu izmaksas maršrutos Hamburga-Prāga un Rīga-Prāga, Latvijai ir 300-400 eiro priekšrocība uz katru konteineru. "Tā ir ļoti nozīmīga priekšrocība, kuru jāizmanto. Jāizceļ arī Rīgas ostas veiksmīgas sadarbības ceļā nodrošinātā Ukrainas graudu kravu piegāde pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā," min Briškens.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 48,078 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

Ekonomika Austrālijā varētu būt pieprasīti Latvijas koka būvmateriāli (+VIDEO)

Zaļais kontinents ir sācis miljardu dolāru vērtu mājokļu pārbūves programmu.

Ekonomika Jelgavā tīršķirnes govis audzē dabiskās pļavās (+VIDEO)

13 hektāru lielās ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas.

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.

Lasiet arī

Ekonomika Ventspils brīvosta pāriet uz Latvijas dzeramā ūdens eksportu (+VIDEO)

Parlaments cenšas uzlabot valsts jūras vārtu darbību.

Ekonomika Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauto kravu apmērs sarucis par 29,3%

Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauti 10,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2022.gadā.

Ekonomika SM: kravu plūsma uz ostām 10 gadu laikā samazinājusies 4,3 reizes (+VIDEO)

"Iepriekš uzsāktās reformas virziens bija pareizs tajā ziņā, ka ir jādepolitizē pārvaldība", - pauž Briškens.

Sabiedrība Jeļcins, VDK ģenerālis, patrioti... Kas vēl gribēja noslāpēt tranzītu caur LR

Mēģinājumi apturēt Krievijas graudu tranzītu nebūt nav pašreizējās modru aktīvistu paaudzes izgudroti. Viņi nebūt nav pirmie, kas aicina pārtraukt gan graudu, gan citu kravu tranzītu caur Baltijas valstu ostām.