• Jadviga,
  • Laura
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


S&P apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu A+ līmenī

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:40, 19.12.2023


Kredītreitingu aģentūra "S&P Global" ("S&P") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot negatīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.


Foto: LETA

Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.

"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.

Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.

Pēc "S&P" prognozētā, 2025.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2026.gadā - par 2,5%.

Lai gan pērn gada inflācija Latvijā sasniedza 17,2%, šogad galvenokārt saistībā ar enerģijas cenu kritumu, S&P prognozē vidējās inflācijas kritumu līdz 9% un nākamgad tā samazināsies līdz apmēram 2%.

Vienlaikus aģentūra brīdina, ka, neskatoties uz inflācijas kritumu, ar to saistītais algu kāpums un strukturāli augstākas enerģijas cenas varētu kaitēt Latvijas kā mazas, atvērtas ekonomikas konkurētspējai.

S&P uzteic Latvijas spēju atteikties no Krievijas energoresursu importa un gāzes piegāžu nodrošināšanu caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kā arī noslēdzot vairākus papildu līgumus piegāžu drošībai.

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts, kā lēš S&P, līdz 2026.gadam pakāpeniski samazināsies līdz 2% no IKP pretstatā 4,7% no IKP 2022.gadā, savukārt valsts budžeta deficīta samazinājums šogad tiek prognozēts līdz 2,5% no IKP salīdzinājumā ar 4,4% no IKP pērn. Aģentūras vērtējumā Latvijai vismaz vidējā termiņā būs grūti sasniegt fiskālos mērķus par sabalansētu strukturālo budžetu, un valsts parāds 2025.-2026.gadā stabilizēsies 35% no IKP līmenī salīdzinājumā ar 32% šogad.

Kredītreitingu aģentūra jaunākajā pārskatā pozitīvi novērtējusi Latvijas uzlabojumus Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, norādot, ka janvārī-oktobrī apgūti 760 miljoni eiro fondu līdzekļu, kas ir par 70% vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Tas liecina ne tikai par labāku fondu pieejamību, bet arī uzlabotu procesu apguvē.

Aģentūra arī pauž, ka, neskatoties uz politisko sadrumstalotību, partijas gadu gaitā ir parādījušas, ka spēj būt vienotas nozīmīgākajos jautājumos, piemēram, "uzņēmējdarbībai draudzīgas vides saglabāšanā, stabilu publisko finanšu garantēšanā un spēcīgu attiecību ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO saglabāšanu".

Lai arī aģentūra nesaskata riskus atklātas Krievijas militāras darbības eskalācijai NATO dalībvalstu teritorijā, tomēr Latvijas kredītreitinga negatīvo nākotnes novērtējumu aģentūra pamato ar joprojām pastāvošajiem netiešajiem riskiem no Krievijas kara Ukrainā, kuri var izraisīt valsts izdevumu aizsardzībai pieaugumu un radīt nelabvēlīgu spiedienu uz ekonomiku un valsts finansēm.

Aģentūra atzīmē, ka NATO pastiprināta klātbūtne Baltijas valstīs veicina ciešāku sadarbību valsts drošības, tostarp kiberdrošības risku novēršanā, kā arī pozitīvi novērtē Latvijas panākto enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu "S&P" publiskoja 2022.gada 6.decembrī, kad, saglabājot Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, aģentūra mainīja kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā sasniedzis 42,7%

Latvijas darba tirgū 2023.gada sākumā no 806 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,7% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika Rīgā aizliegs kravas transporta tranzīta satiksmi Pērnavas ielā

Rīgā, Pērnavas ielā, plānoto kravas transporta tranzīta satiksmes aizliegumu ieviesīs šī gada rudenī.

Ekonomika Ārvalstu investori novērtējuši Latviju ar līdz šim zemāko atzīmi

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Ekonomika «Olainfarm» dibinājis piecus meitasuzņēmumus ārpus Latvijas

Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nodibinājis meitasuzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, lai stiprinātu uzņēmuma pozīciju Eiropas Savienības (ES) tirgos, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas IKP pērn provizoriski sarucis par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas ekonomikai pērn trīs gados pirmā lejupslīde

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.

Ekonomika Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,6%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% lejupslīdi

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% kritumu. Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2023.gadā par 1,4%.