• Dailis,
  • Herberts,
  • Umberts
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


S&P apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu A+ līmenī

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:40, 19.12.2023


Kredītreitingu aģentūra "S&P Global" ("S&P") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot negatīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.


Foto: LETA

Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.

"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.

Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.

Pēc "S&P" prognozētā, 2025.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2026.gadā - par 2,5%.

Lai gan pērn gada inflācija Latvijā sasniedza 17,2%, šogad galvenokārt saistībā ar enerģijas cenu kritumu, S&P prognozē vidējās inflācijas kritumu līdz 9% un nākamgad tā samazināsies līdz apmēram 2%.

Vienlaikus aģentūra brīdina, ka, neskatoties uz inflācijas kritumu, ar to saistītais algu kāpums un strukturāli augstākas enerģijas cenas varētu kaitēt Latvijas kā mazas, atvērtas ekonomikas konkurētspējai.

S&P uzteic Latvijas spēju atteikties no Krievijas energoresursu importa un gāzes piegāžu nodrošināšanu caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kā arī noslēdzot vairākus papildu līgumus piegāžu drošībai.

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts, kā lēš S&P, līdz 2026.gadam pakāpeniski samazināsies līdz 2% no IKP pretstatā 4,7% no IKP 2022.gadā, savukārt valsts budžeta deficīta samazinājums šogad tiek prognozēts līdz 2,5% no IKP salīdzinājumā ar 4,4% no IKP pērn. Aģentūras vērtējumā Latvijai vismaz vidējā termiņā būs grūti sasniegt fiskālos mērķus par sabalansētu strukturālo budžetu, un valsts parāds 2025.-2026.gadā stabilizēsies 35% no IKP līmenī salīdzinājumā ar 32% šogad.

Kredītreitingu aģentūra jaunākajā pārskatā pozitīvi novērtējusi Latvijas uzlabojumus Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvē, norādot, ka janvārī-oktobrī apgūti 760 miljoni eiro fondu līdzekļu, kas ir par 70% vairāk nekā šajā laika posmā pērn. Tas liecina ne tikai par labāku fondu pieejamību, bet arī uzlabotu procesu apguvē.

Aģentūra arī pauž, ka, neskatoties uz politisko sadrumstalotību, partijas gadu gaitā ir parādījušas, ka spēj būt vienotas nozīmīgākajos jautājumos, piemēram, "uzņēmējdarbībai draudzīgas vides saglabāšanā, stabilu publisko finanšu garantēšanā un spēcīgu attiecību ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO saglabāšanu".

Lai arī aģentūra nesaskata riskus atklātas Krievijas militāras darbības eskalācijai NATO dalībvalstu teritorijā, tomēr Latvijas kredītreitinga negatīvo nākotnes novērtējumu aģentūra pamato ar joprojām pastāvošajiem netiešajiem riskiem no Krievijas kara Ukrainā, kuri var izraisīt valsts izdevumu aizsardzībai pieaugumu un radīt nelabvēlīgu spiedienu uz ekonomiku un valsts finansēm.

Aģentūra atzīmē, ka NATO pastiprināta klātbūtne Baltijas valstīs veicina ciešāku sadarbību valsts drošības, tostarp kiberdrošības risku novēršanā, kā arī pozitīvi novērtē Latvijas panākto enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu "S&P" publiskoja 2022.gada 6.decembrī, kad, saglabājot Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, aģentūra mainīja kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10,8%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos trijos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 10,8% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 802 700, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Valstī būtiski pieaug aizņēmēju īpatsvars ar ļoti sliktu kredītreitingu (+VIDEO)

3,5% ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Lasiet arī

Ekonomika OECD Latvijas ekonomikā šogad prognozē 0,3% lejupslīdi

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lejupslīdi 0,3% apmērā.

Ekonomika Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,5%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika EK Latvijas ekonomikai šogad prognozē 0% izaugsmi

Eiropas Komisija (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saglabāsies nemainīgs.

Ekonomika SVF samazina Latvijas IKP izaugsmes prognozes

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").