Latvijā internets pieejams 93,1% mājsaimniecību

Vienlaikus pirms 10 gadiem internets Latvijā bija pieejams 71,6% mājsaimniecību.

Apkopotie dati liecina, ka visplašāk internets ir pieejams Pierīgas un Rīgas reģionos - attiecīgi 95,2% un 94,3% mājsaimniecību, turpretī Latgales reģionā šis rādītājs ir 86,2%.

Latvijā internets ir pieejams 93,9% pilsētu mājsaimniecību, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaugums par 1,1 procentpunktu, un 90,3% lauku mājsaimniecību, kas ir kritums par 2,3 procentpunktiem. Tāpat internets biežāk ir pieejams mājsaimniecībās ar bērniem - 99,4%, kamēr mājsaimniecībās bez bērniem - 92,4%.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, par 1,4 procentpunktiem ir pieaudzis regulāro interneta lietotāju, proti, to, kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā, īpatsvars, sasniedzot 91,4%, bet 10 gados tas ir pieaudzis par 20,2 procentpunktiem.

Lielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,8%), kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību - 88,7%, bet ar pamatizglītību - 83,4%.

Dati arī liecina, ka augstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Pierīgā - 93,9%, kamēr Kurzemē tie ir 93,1%, Rīgā - 93%, Zemgalē - 91%, Vidzemē - 89%, bet Latgalē - 83,3%. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (92,6%) nekā laukos dzīvojošie (87,9%).

Starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir 100%, starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 54 gadiem - 97,6%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem - 80,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6% un 81,5% iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju - attiecīgi 64,4% un 39,5%.

Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa - cilvēki ar augstāko izglītību gan biežāk lasa ziņas, avīzes vai žurnālus tiešsaistē (83,6%), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (69,7%), kā arī vairāk iesaistās tiešsaistes konsultācijās, parakstās vai balso par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (22,8%), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara daudz retāk, attiecīgi - 47,6%, 27%, 5,4%.

Atšķirības interneta lietošanā ir arī vecuma grupās. Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (95%), sociālo tīklu lietošana (93,6%), savukārt senioru (65-74 gadi) - internetbankas lietošana (53,9%), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (53,4%).

2023.gada aptaujā iedzīvotājiem jautāts arī par mācību aktivitātēm internetā. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24% izmanto mācību materiālus tiešsaistē, piemēram, mācību video, vebinārus, elektroniskās mācību grāmatas, bet 17,2% iedzīvotāju sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai skolēniem, studentiem tiešsaistē, izmantojot audio vai vizuālos rīkus, piemēram, "Zoom", "MS Teams". Tajā pašā laikā 12,8% iedzīvotāju apgūst kursus tiešsaistē.

Iespēju mācīties internetā visvairāk izmanto jaunieši (16-24 gadi) - 54,3% lieto mācību materiālus tiešsaistē, 51,1% sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai citiem skolēniem, studentiem tiešsaistē.