"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.
Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".
"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.
Atsaucoties uz Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, Lietuvas telekanāls LNK iepriekš ziņoja, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Gruziju, Itāliju un Spāniju. Saskaņā ar Lietuvas statistikas datiem vīna eksports uz Krieviju šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 95 miljonus eiro.
Saskaņā ar Muitas departamenta datiem caur Lietuvu Krievijā aizliegts ievest tikai luksusa vīnus, kuru litrs maksā 300 eiro un vairāk, bet citi ierobežojumi vai aizliegumi attiecībā uz vīnu nav noteikti.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri