Kā mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā var salīdzināt ar «Amazon» (VIDEO)

Labs veids, kā optimizēt uzņēmuma darbību un ietaupīt līdzekļus, ir daļu no uzņēmuma pamatdarbībām nododot ārpakalpojumā, īpaši domājot par uzņēmuma IT infrastruktūras uzturēšanu.

Latvijā veiktais pētījums sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat apliecina, ka 50% mazo un vidējo uzņēmumu izmanto ārpakalpojumus sava biznesa IT funkciju apkalpošanai, turklāt to uzņēmumu skaits, kuri izvēlas daļu no savām funkcijām nodot citiem profesionāļiem, pieaug.

"Ārpakalpojumu izmantošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz iespēju koncentrēties uz galveno - tām lietām, kas nes pievienoto vērtību viņu biznesam -, atstājot pieredzējušu profesionāļu ziņā ar IT risinājumiem saistītos jautājumus," atzīmē IT eksperts Dmitrijs Ņikitins.

Visvairāk no ārpakalpojumu sniedzējiem tiek saņemti ar programmatūras, datortehnikas, servertehnikas uzturēšanu saistītie pakalpojumi. Tos saņem puse (51%) no aptaujātajiem uzņēmumiem. Mazāk populāri bijuši mākoņpakalojumi, kā arī dažādi ar drošību, tīkla iekārtām, programmatūras izstrādi un datu centriem saistīt risinājumi, tomēr to pieprasījums arī strauji pieaug. Ārpakalpojumu izmaksas uzņēmumiem, kuri izvēlējušies tos nodot citiem, ir salīdzinoši nelielas - 93% no aptaujātajiem norāda, ka mēnesī tās sastāda summu līdz 1000 eiro.

Kāpēc izvēlēties ārpakalpojumus?

Izvēle izmantot ārpakalpojumus ne tikai sniedz IT izmaksu samazinājumu, bet var kļūt par risinājumu neveiksmīgiem kvalificētu darbinieku meklējumiem. Labs ārpakalpojuma sniedzējs varēs nodrošināt atbalstu tieši tad, kad tas nepieciešams, nosedzot arī potenciālos noslodzes pīķus. Ne mazāk būtiski, ka tādejādi iespējams nodrošināt uzņēmumam pieeju jaunākajām zināšanām un drošības risinājumiem nozarē.

Tomēr pirms lēmuma nodot kādu no IT funkcijām ārpakalpojumā, nepieciešams skaidri noteikt uzņēmuma vajadzības un mērķus. D.Ņikitins uzsver, ka nekad ārpakalpojumā nevajadzētu nodot savas biznesa pamata kompetences, savukārt dažādu IT pakalpojumu uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējiem maziem un vidējiem uzņēmumiem varētu būt pat vēlama.

Turklāt attiecīgo pakalpojumu izvēle būtu apsverama ne tikai maziem un vidējiem, bet arī lielākiem uzņēmumiem. D.Ņikitins atzīmē, ka pat tādas lielās tehnoloģiju kompānijas kā IBM, Amazon, GE, Google, Microsoft dažādas savas funkcijas ir nodevušas citiem sadarbības partneriem.

Ko uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem?

IT infrastruktūra, mākoņpakalpojumi un dažādas datubāzes, kā arī to uzturēšana ir vieni no tiem pakalpojumiem, kurus varētu būt noderīgi nodot ārpakalpojumu nodrošinātājiem. Citiem uzņēmumiem var uzticēt arī IT palīdzības dienesta un darba vietas uzturēšanas funkcijas. Tāpat programmatūras un mājas lapu izstrādi. Noderīgi būtu apsvērt ar kiberdrošību saistītu jautājumu, kā arī IT nepārtrauktības plānošanas un biznesa procesu automatizācijas nodošanu pieredzes bagātiem profesionāļiem.

Izvēloties īsto partneri pakalpojuma nodrošināšanai, jāatrunā konkrētas darbības un atbildības sfēras. Tāpat jāvienojas par noteiktiem darba snieguma rādītājiem un pakalpojuma līmeni. Lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību, būtiski rūpīgi atrunāt arī konkrētu komunikācijas stratēģiju dažādās situācijās.

"Labs ārpakalpojuma sniedzējs var kļūt par uzticamu sabiedroto, kas ne tikai sniedz atbalstu 24/7, bet arī nodrošina profesionālas konsultācijas, kas var palīdzēt uzņēmuma izaugsmē," uzsver D.Ņikitins.

Labs palīgs drošības jautājumos

Lai gan Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem IT ārpakalpojumu sniedzējiem Eiropā, uzņēmumu vidū joprojām pastāv uzticības trūkums ārējiem piegādātājiem, norāda D.Ņikitins. Viņš bilst, ka tādi pakalpojumi kā IT serviss, dažādi kiberdrošības risinājumi, datu centri un mākoņpakalpojumi, kurus saviem biznesa klientiem nodrošina arī Tet, var būt izšķirīgi saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem digitālajā vidē.

Kā piemēru D.Ņikitins min vairākus scenārijus, kas uzņēmumu var novest pie operatīvo datu zuduma un ne tikai finansiāliem zaudējumiem biznesa dīkstāves un peļņas krituma dēļ, bet pat pie reputācijas pasliktināšanās. Šādas situācijas iespējamas gan gadījumos, kad piekļuve datiem pieejama darbiniekiem, kam tā funkcionāli nav vajadzīga, gan tad, ja noticis IT drošības incidents, vai uzņēmuma serverī notikusi kļūme.

Pētījuma dati liecina, ka tikai 11% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem pēdējo divu gadu laikā saskarušies ar kiberdrošības incidentiem. Tomēr, kā norāda D.Ņikitins, aktuālā situācija drošības vidē rāda, ka jebkurš uzņēmums var kļūt par uzbrukuma mērķi. "Jautājums nav par to, vai mums uzbruks, bet gan - kad mums uzbruks," uzsver IT eksperts.

Minētos riskus iespējams novērst ar dažādu ārpakalpojumu palīdzību, akcentē D.Ņikitins, uzsverot, ka katram uzņēmumam, neskatoties uz tā lielumu, lietderīgi būtu veikt IT auditu, kā arī izstrādāt IT drošības dokumentāciju un apmācīt darbiniekus IT un kiberdrošības prasmēs. Tāpat būtu nepieciešams apdomāt, vai operatīvo datu kopijas nevajadzētu glabāt off-site datu centros.