Viņš skaidroja, ka tie ir jautājumi politikas veidotājiem, vai Latvija fokusēsies uz energointensīvu uzņēmumu piesaisti, elektroenerģijas eksportu, kur ir liels potenciāls, zaļā ūdeņraža ģenerāciju, vai vienkārši uz valsts energokompāniju stabilas darbības nodrošināšanu, lai katru gadu valsts budžetā varētu ieskaitīt dividendes.
"Šobrīd nav skaidrs, kāds ir ilgtermiņa plāns un redzējums," teica Mertens, skaidrojot, ka tas, protams, nepalīdz nozarei, jo ir liels attīstītāju skaits, kuri ir gatavi Latvijā ieguldīt lielas investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā.
Viņš stāstīja, ka tas attiecas arī uz elektromobilitāti, jo tiek veiktas investīcijas elektroauto infrastruktūras attīstībā, bet konkrēti sasniedzamie mērķi nav skaidri.
Mertns uzsvēra, ka tas nepalīdz biznesa lēmumu pieņemšanā, un, jo ilgāk nebūs skaidrības, jo lielāks ir risks palaist garām iespējas, kuras ir gan radījis tirgus, gan labvēlīgie apstākļi, un aktīvi virzīties uz priekšu ar jaunu projektu attīstīšanu.
Tāpat Mertens teica, ka enerģētikas stratēģijas ar konkrētām mērķu atzīmēm ir pieņēmusi gan Lietuva, gan Igaunija, bet Latvijā pašlaik nekā no tā nav.
Mertens pauda cerību, ka jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija ņems nopietni nozares komentārus, un kopīgiem spēkiem būs iespējams nonākt līdz jēgpilnam plānam, kuru uzņēmumi varēs ņemt par pamatu jau praktisku lēmumu pieņemšanai.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri