• Ilvija,
  • Marlēna,
  • Ziedone
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ašeradens: Drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:09, 17.02.2023


Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).



Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Investoriem, kas nemeklē lētu darbaspēku, bet skatās uz tirgu, kas ir attīstīts, ar gudru darbaspēku ar izpratni un zināšanās par ekonomiku, viens no rādītājiem ir tirgus kapitalizācijas apjoms, skaidroja Ašeradens, norādot, ka ir valstis, kurās šis rādītājs pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, Luksemburga. Latvijā tas ir 0,4%, Igaunijā tas ir ap 5% no IKP.

"Mums ir jādara ļoti daudz, lai cilvēkiem iemācītu naudas un kapitāla pratību. Kāda jēga ir turēt naudu bankā, kur tā inflācijas dēļ zaudē vērtību, ja to var ieguldīt vērtspapīros. Ir riski, protams, arī tur, bet ir lielāka iespēja nopelnīt, nevis zaudēt. Tādēļ es gribētu virzīties uz priekšu ar daudz agresīvāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū, un Valsts kase šobrīd strādā pie šī plāna," teica Ašeradens.

Patlaban 12 mēnešu krājobligāciju fiksētā ienākuma likme ir 3,4%, piecu gadu krājobligācijām - 3,55%, bet 10 gadu krājobligācijām - 3,9%, liecina Valsts kases informācija.

Krājobligācijas ir Latvijas valsts vērtspapīra veids - uz plašu iedzīvotāju loku orientēta droša ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem.

Ar krājobligācijām iedzīvotājs aizdod naudu valstij - iegulda brīvos finanšu resursus likvīdos un pasaulē par vienu no visdrošākajiem finanšu instrumentiem atzītajos valsts vērtspapīros, bet pretī saņem iespēju uzkrāt un saņemt procentu ienākumus. Krājobligācija ir līdzīga banku depozītiem un savā ziņā var tikt uzskatīta par noguldījumu Valsts kasē.

Krājobligācijas Latvijā tika ieviestas 2014.gadā un ir paredzētas plašam iedzīvotāju lokam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika VID: Pērn 15 lielākie nodokļu maksātāji nomaksājuši 4% no visiem nodokļiem

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Ekonomika Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 7,4%

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk airāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā un par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Ekonomika Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai nepieciešami 2,9 miljardi eiro

Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam.

Ekonomika Kāpēc elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 3% (+VIDEO)

Starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 15.jūlijam.

Lasiet arī

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

Sabiedrība Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena

Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.

Sabiedrība Katastrofu pārvaldības centru būvniecībai nepieciešami 102,3 miljoni eiro

Katastrofu pārvaldības centru būvniecībai deviņās Latvijas pilsētās 2025.-2027.gadā nepieciešami 102 386 573 eiro.

Ekonomika Valsts obligācijas pārdotas 50 miljonu eiro apmērā

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.