Savukārt Igaunijā vispopulārākā uzkrāšanas metode ir automātiska regulāra maksājuma novirzīšana krājkontā - to par efektīvāko uzskata 22% igauņu (Lietuvā - 19%, Latvijā - 16%).
Visbiežāk skaidrā naudā uzkrājumus veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kur šādu atbildi norāda teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem zem 1000 eiro. Savukārt digitālos risinājumus biežāk izvēlas jaunieši.
Aptaujas dati liecina, ka 7% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 8% Igaunijā, izmanto uzkrājumu ar pirkuma summas noapaļošanu - maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā.
Motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai ir konkrēta mērķa izvirzīšana, piemēram, ceļojums, mājokļa remonts vai jauna auto iegāde, ko norāda 21% Lietuvas, 15% Igaunijas un 13% Latvijas respondentu.
Ir pieejamas dažādas budžeta plānošanas lietotnes, kas palīdzētu pārskatāmāk pārvaldīt savus tēriņus un veidot uzkrājumus - Latvijā šādas lietotnes izmanto 2% iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā - 3%. Visbiežāk digitālos rīkus kā palīgus savas finanšu disciplīnas veidošanā izvēlas jaunieši. Savukārt manuālu savu izdevumu uzskaiti Latvijā veic 9% respondentu, 7% Igaunijā un 6% Lietuvā.
Gandrīz katram piektajam jeb 19% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, tāpat līdzīga tendence ir arī Igaunijā (21%). Savukārt Lietuvā uzkrājumus neveido 13% aptaujas dalībnieku.
Iedzīvotāju aptauju par naudas uzkrāšanas paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025.gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri