• Indriķis,
  • Ints,
  • Namejs
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


21% iedzīvotāju uzskata, ka visefektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda

Teksta izmērs Aa Aa
Interesanti fakti
VS.LV 21:01, 27.05.2025


Piektā daļa jeb 21% Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais krāšanas veids ir skaidra nauda, informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.



Savukārt Igaunijā vispopulārākā uzkrāšanas metode ir automātiska regulāra maksājuma novirzīšana krājkontā - to par efektīvāko uzskata 22% igauņu (Lietuvā - 19%, Latvijā - 16%).

Visbiežāk skaidrā naudā uzkrājumus veido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kur šādu atbildi norāda teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (29%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem zem 1000 eiro. Savukārt digitālos risinājumus biežāk izvēlas jaunieši.

Aptaujas dati liecina, ka 7% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 8% Igaunijā, izmanto uzkrājumu ar pirkuma summas noapaļošanu - maksājot ar karti, pirkuma summa tiek noapaļota uz augšu, bet starpība automātiski novirzīta atsevišķā kontā.

Motivējošs faktors uzkrājumu veidošanai ir konkrēta mērķa izvirzīšana, piemēram, ceļojums, mājokļa remonts vai jauna auto iegāde, ko norāda 21% Lietuvas, 15% Igaunijas un 13% Latvijas respondentu.

Ir pieejamas dažādas budžeta plānošanas lietotnes, kas palīdzētu pārskatāmāk pārvaldīt savus tēriņus un veidot uzkrājumus - Latvijā šādas lietotnes izmanto 2% iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā - 3%. Visbiežāk digitālos rīkus kā palīgus savas finanšu disciplīnas veidošanā izvēlas jaunieši. Savukārt manuālu savu izdevumu uzskaiti Latvijā veic 9% respondentu, 7% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Gandrīz katram piektajam jeb 19% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu, tāpat līdzīga tendence ir arī Igaunijā (21%). Savukārt Lietuvā uzkrājumus neveido 13% aptaujas dalībnieku.

Iedzīvotāju aptauju par naudas uzkrāšanas paradumiem banka "Citadele" kopā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica 2025.gada aprīlī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Ceturtdien vietām gaidāmas stipras lietusgāzes

Ceturtdien vietām centrālajos un austrumu rajonos gaidāmas stipras lietusgāzes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Interesanti fakti Šajā sestdienā Rojā būs koši svētki pie jūras (+VIDEO)

Šogad sagaidāms arī īpašs pārsteigums - Neptūnam pievienosies skursteņslauķu cunfte.

Interesanti fakti Pagājušais jūnijs bijis karstākais Rietumeiropā

Pagājušais mēnesis bija karstākais jūnijs Rietumeiropā, kas vairākos karstuma viļņos piedzīvoja "ekstrēmas" gaisa temperatūras, trešdien ziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S).

Interesanti fakti Trešdien Latvijā gaidāms stiprs lietus un negaiss

Trešdien Latvijā gaidāms stiprs lietus un negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Lasiet arī

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

Sabiedrība Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena

Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.