Vienlaikus banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās no 9,5% 2019.gadā līdz 3,2%.
FKTK skaidroja, ka peļņu būtiski samazināja pirmajā pusgadā izveidotie uzkrājumi, izvērtējot Covid-19 pandēmijas potenciāli negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstības perspektīvām, kā arī prognozējamo kredītu kvalitātes pasliktināšanos gada turpmākajos ceturkšņos.
Tāpat FKTK minēja, lai gan Latvijas banku sektors kopumā rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, pilnībā vēl nav novērojama, un nenoteiktība saglabājas augsta, tāpēc nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.
2020.gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro, kas veido 8,9% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% bija juridisko personu kredīti (pēc kredītu apmēra) un 33% fizisko personu kredīti.
Vienlaikus 33 kredīti līdz 2020.gada jūnija beigām bija saņēmuši "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apmērs bija 43 miljoni eiro.
Pamatdarbības ienākumi pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Latvijas bankās samazinājās par 11%. To galvenokārt ietekmēja aktīvu cenu korekcijas finanšu tirgos, kā arī biznesa apmēru sarukums Covid-19 radītās nenoteiktības ietekmē. Tādējādi būtiski samazinājās banku gūtā peļņa no finanšu instrumentu darījumiem un valūtas kursa svārstībām - par 30 miljoniem jeb 88%, norādīja FKTK.
Iekšzemes kredītportfelis otrajā ceturksnī samazinājās par 0,5%, kur līdzīgi izsniegto kredītu apmēra samazinājuma tempi bija vērojami gan iekšzemes mājsaimniecībām (par 0,3%), gan iekšzemes nefinanšu sabiedrībām (par 0,4%). Šogad jūnija beigās banku sektora kopējais kredītportfeļa apmērs bija 13,3 miljardi eiro.
"Kreditēšanas attīstību otrajā ceturksnī kopumā raksturoja būtiskas atšķirības starp tirgus dalībniekiem - ja atsevišķās kredītiestādēs iekšzemes klientiem izsniegtais kredītu apmērs būtiski nemainījās vai pat pieauga, tad daļā banku bija vērojams salīdzinoši straujš iekšzemes klientiem izsniegto kredītu apmēra samazinājums," klāstīja FKTK.
Tāpat komisijā norādīja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī vairākas bankas, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas un FKTK aicinājumam atturēties no dividenžu izmaksas ar mērķi stiprināt kapitālu un turpināt kreditēšanu, lēma par iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas iekļaušanu kapitālā, tādējādi būtiski uzlabojot kapitāla rādītājus un stiprinot zaudējumu absorbēšanas spēju. Attiecīgi gada pirmajā ceturksnī banku sektora vidējais kopējais kapitāla rādītājs palielinājās no 23,4% līdz 25%, bet otrajā ceturksnī kapitāla rādītāji kopumā nedaudz samazinājās, vienlaikus saglabājoties augstā līmenī - kopējais kapitāla rādītājs samazinājās no 25% līdz 24,5%.
Savukārt nebanku klientu noguldījumu apmērs saglabājas stabils - 2020.gada otrajā ceturksnī kopējais noguldījumu apmērs pieauga par 335,6 miljoniem eiro jeb 1,9%.
Līdz ar augošo nenoteiktību par ekonomiskās attīstības perspektīvām un no tā izrietošu piesardzību iekšzemes mājsaimniecību noguldījumi turpināja pieaugt - par 276,5 miljoniem eiro jeb 3,6%, savukārt iekšzemes nefinanšu sabiedrību un centrālo valdību noguldījumi saruka attiecīgi par 163 miljoniem eiro jeb 3,3% un 56,7 miljoniem eiro jeb 10,6%.
Šogad jūnija beigās banku sektora kopējais noguldījumu apmērs veidoja 17,8 miljardus eiro.