Ekonomisti nosauc aktuālākās problēmas Latvijas banku sektorā

Tomēr ekonomistu ieskatā ir vērojamas nelielas uzlabojuma pazīmes, samazinoties pievienoto procentu likmju izkliedei mikrouzņēmumiem banku dalījumā.

Latvijas Bankas ekonomisti uzskata, ka turpmāk situāciju banku sektora kopumā varētu uzlabot konkurences veicināšanas pasākumi, tajā skaitā kredītu pārfinansēšanas izmaksu samazināšana.

Ekonomisti atgādina, ka procentu likmes Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā saglabājas visaugstākās eirozonā, lai arī atšķirība ar eirozonas vidējo rādītāju pēdējos gados nedaudz mazinājās. Visās Baltijas valstīs procentu likmes pašlaik ir līdzīgas, bet līdz 2021.gadam procentu likmes Latvijā vidēji bija augstākas.

Kopš 2022.gada vidējā pievienotā procentu likme būtiski nav mainījusies, norāda ekonomisti, un skaidro, ka tā paliek ļoti svārstīga lielo kredītu dēļ, kuru procentu likmes bieži vien ir daudz zemākas. Periodos, kad izsniegts maz lielo kredītu, piemēram, ar apjomu lielāku par pieciem miljoniem eiro, pievienotā procentu likme parasti ir ievērojami augstāka.

Tomēr pievienotā procentu likme izteikti sarukusi samērā maziem kredītiem, kuriem tā agrāk bija ļoti augsta, atzīst ekonomisti. Tā spējusi nedaudz kompensēt straujo bāzes procentu likmes kāpumu pēdējo divu gadu laikā.

Pievienotās procentu likmes kredītiem ar apjomu mazāku par vienu miljonu eiro sarukums daļēji skaidrojams arī ar atšķirīgu kredītu kompozīciju, jo, sākot no 2021.gada ceturtā ceturkšņa, to ir ietekmējusi kredītiestāžu meitassabiedrību, kuru pamatnodarbošanās ir līzinga pakalpojumu sniegšana, integrācija kredītiestāžu kopējā struktūrā, skaidro ekonomisti.

Tādējādi attiecīgi no jauna izsniegto kredītu statistikā, sākot no 2021.gada ceturtā ceturkšņa, kredītiestāžu sektorā kopumā ir samērā nozīmīgs līzinga aizdevumu īpatsvars, un pārsvarā šādu aizdevumu apjoms ir mazāks par vienu miljonu eiro, norāda ekonomisti. Tomēr, arī izslēdzot no kredītu veidiem līzingu un faktoringu, pievienotās procentu likmes no jauna izsniegtajiem kredītiem zem viena miljona eiro kredītiestāžu sektorā kopumā kopš 2022.gada vidus ir būtiski zemākas nekā iepriekš.

Turklāt, neskatoties uz samērā augstām bāzes procentu likmēm pēdējos divus gadus, bankas ievērojami aktīvāk izsniedza maza apjoma ilgtermiņa aizdevumus, norāda Latvijas Bankas ekonomisti. No jauna izsniegtie kredīti visbūtiskāk pieauga kredītu apjoma diapazonā 200 000 līdz 600 000 eiro, pieaugumu galvenokārt veidoja ilgtermiņa aizdevumi, turklāt vairākās nozarēs (lielākais pieaugums bija lauksaimniecībā).

Pievienoto procentu likmju izkliedei saglabājoties ļoti plašai, lielākā daļa no kredītiem uzņēmumiem tiek izsniegta ar pievienoto likmi no viena līdz četriem procentu punktiem, informē ekonomisti. Divu gadu periodā no 2022.gada jūlija līdz 2024.gada jūnijam šie kredīti veidoja 80% no jauno kredītu apjoma un 77% no jauno kredītu skaita.

Ekonomisti raksta, ka šajā periodā kredītu ar pievienoto likmi lielāku par pieciem procentu punktiem īpatsvars bija daudz mazāks nekā iepriekšējos analīzes periodos. Vienlaikus pieauga kredītu skaita īpatsvars augstākajā pievienotās likmes intervālā (augstāka par astoņiem procentu punktiem) tādēļ, ka kopš 2023.gada sākuma uzņēmumiem tika aktīvāk piedāvāti mikrokredīti (ar apjomu 3000 līdz 25 000 eiro) arī ar mainīgo procentu likmi, bet agrāk izsniegtajiem līdzīgiem kredītiem gandrīz visos gadījumos bija fiksēta procentu likme.

Pēdējos divos gados pievienotās procentu likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kopumā nedaudz samazinājās, savukārt lielajiem uzņēmumiem tās pat pieauga, secinājuši Latvijas Bankas ekonomisti. Tomēr procentu likmes lielajiem uzņēmumiem joprojām ir zemākas, tajā skaitā nenodrošinātajiem kredītiem - krietni zemākas nekā MVU.

Periodā no 2022.gada jūlija līdz 2024.gada jūnijam arī jauno kredītu plūsmā ir būtiskas atšķirības starp lielajiem uzņēmumiem un MVU, konstatējuši ekonomisti. Samērā augstu procentu likmju periodā lielie uzņēmumi ievērojami ierobežoja aizņemšanos no bankām, īpaši krasi saruka no jauna izsniegtie nodrošinātie kredīti - parasti tie ir ilgtermiņa aizdevumi, kas varētu tikt izmantoti, lai finansētu investīcijas.

Ekonomistu ieskatā ir maz ticams, ka mazliet augstākas banku pievienotās procentu likmes šiem kredītiem pašas par sevi varēja būtiski ietekmēt uzņēmumu vēlmi aizņemties, bet starp citiem būtiskiem iemesliem, kas varēja atturēt no aizņemšanās, ekonomisti min strauji augošo EURIBOR un tādējādi augošo kopējo likmi, kā arī kopumā neskaidrāku investīciju vidi.

Savukārt pievienoto procentu likmju pieaugums Latvijas Bankas ekonomistu ieskatā varētu būt drīzāk skaidrojams ar visai šauru lielu uzņēmumu loku, kas šajos apstākļos gatavi uzņemties riskus. Turpretī no jauna izsniegto kredītu apjoms MVU bija krietni augstāks nekā iepriekšējos periodos, kas varētu norādīt uz šo uzņēmumu lielākām ambīcijām mainīgajos ārējos apstākļos un augstāku riska toleranci. Ekonomisti informē, ka straujākais pieaugums ir vērojams kredītos, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, kas pamatā ir ilgtermiņa aizdevumi. Nozaru dalījumā šo no jauna izsniegto kredītu pieaugums bija visai diversificēts, bet nozīmīgākais kāpums - operācijās ar nekustamo īpašumu un apstrādes rūpniecībā.

Procentu likmes nozaru dalījumā ir ļoti atšķirīgas, secina ekonomisti. Zemas pievienotās procentu likmes joprojām ir enerģētikas nozarē - salīdzinoši stabilā un ekonomiskā cikla svārstībām mazāk pakļautā nozarē, kurā turklāt lielāku daļu finansējuma saņem lielie uzņēmumi - sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Vēl zemākas pievienotās procentu likmes ir salīdzinoši nelielajā informācijas un komunikāciju nozarē, kurā pilnībā dominē aizdevumi lielajiem telekomunikāciju uzņēmumiem un kas 2022.gada jūlijā - 2024.gada jūnijā saņēma lielus īstermiņa kredītus.

Operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozare ir lielākā nozare banku uzņēmumu kredītportfelī, un arī pēdējos divos gados tā saņēma nozīmīgāku daļu banku finansējuma - nozares īpatsvars kopējā no jauna izsniegto kredītu apjomā bija 21%. Vidējā pievienotā procentu likme operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē šajā periodā bija samērā augsta - trīs procentu punkti.

Lai arī procentu likmes banku dalījumā joprojām ir visai atšķirīgas, tomēr atšķirības kļuvušas mazākas, secinājuši ekonomisti. Bankām, kas aktīvāk kreditē uzņēmumus un kurām pievienotās procentu likmes ir viszemākās, tās kopumā saglabājas diezgan stabilas, sarūkot MVU, bet dažos gadījumos pieaugot lielo uzņēmumu segmentā. Lielākai daļai pārējo banku pievienotās procentu likmes pēdējos divos gados nedaudz saruka salīdzinājumā ar iepriekšējiem četriem gadiem, visbūtiskāk bankām, kurām iepriekš procentu likmes bija ļoti augstas.

Kopējā vidējā pievienotā procentu likme būtiski nemainījās daudz augstāka MVU īpatsvara jaunajos kredītos dēļ, kā arī tādēļ, ka bankas ar relatīvi augstām procentu likmēm pēdējos gados bija visai aktīvas, un to īpatsvars jaunajos kredītos būtiski pieauga no zema līmeņa iepriekš, skaidro ekonomisti. No 2018.gada jūlija līdz 2022.gada jūnijam piecu lielāko banku īpatsvars no jauna izsniegtajos kredītos uzņēmumiem bija 89%, turpmākajos divos gados šo banku īpatsvars saruka līdz 82%.