Ierobežojumi spiedīs palielināt atkritumu pārstrādes maksu uzņēmumiem

Viņš norādīja, ka īsā laika periodā būtiski ierobežota atkritumu šķirošana vairākos Latvijas poligonos, kravu pārrobežu kustība, kā arī atkritumu pārstrādes rūpnīcu darbība daļā Eiropas valstu, tādējādi vēl vairāk sarūk šķiroto atkritumu pārstrādes iespējas.

Zakulis atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija un ieviestie ārkārtas pasākumi gan Latvijā, gan citviet pasaulē pāris nedēļu laikā ir ietekmējuši virkni atkritumu apsaimniekošanai būtisku procesu, liekot šķēršļus ražotāju atbildības sistēmām (RAS) pilnā apmērā izpildīt valsts noteiktos pārstrādei derīgo atkritumu savākšanas un reģenerācijas apmērus.

"Tāpēc valstij kopā ar nozares uzņēmumiem ir jāmeklē risinājums, lai atbalstītu atkritumu šķirošanas sistēmas darbību Latvijā, nevis pārfokusētos uz atkritumu noglabāšanu poligonos bez to šķirošanas," viņš uzsvēra.

Pēc Zakuļa teiktā, lai pasargātu darbiniekus, daļa Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ir slēguši šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, kā arī apsver iespēju uz laiku slēgt sadzīves atkritumu šķirošanas līnijas un visus atkritumus uzreiz nogādāt poligonā, lai izslēgtu inficēšanas riskus. Arī iedzīvotāji, veicot pašizolācijas un sociālās distancēšanās pasākumus, neapmeklē publiskas vietas, tostarp šķirošanas laukumus un punktus, kas būtiski samazina dalīti savākto atkritumu apmēru.

"Tas nozīmē, ka ražotāju atbildības sistēmām būs sarežģīti izpildīt noteiktos atkritumu šķirošanas apmērus, jo Covid-19 ierobežošanas pasākumi ietekmē gan materiālu plūsmu tirgū un šķirošanas aktivitāti, gan arī pārstrādes jaudas. Šo situāciju ražotāju atbildības sistēmas nespēj ietekmēt un kontrolēt," norādīja Zakulis.

Viņš piebilda, ka objektīvu iemeslu dēļ tirgū novērots dažādu plastmasas iepakojumu apmēru pieaugums, jo arī tirdzniecības vietām noteikti papildu drošības pasākumi produkcijas iepakošanai.

Pēc Zakuļa sacītā, patlaban būtiskākais kavēklis ražotāju atbildības sistēmu sekmīgas darbības nodrošināšanai ir sašķiroto atkritumu pārstrādes jaudu samazinājums Eiropā, kas jau iepriekš bija nepietiekams. Tāpat tiek ieviesti robežu šķērsošanas ierobežojumi, tādējādi atkritumu pārstrādei nepieciešamo izejvielu pieprasījums no ārvalstīm ir strauji krities un Latvijā sašķirotos atkritumus ir grūtības realizēt tālāk.

Viņš atzīmēja, ka līdz šim lielākā daļa Latvijā sašķiroto atkritumu pārstrādei tika sūtīta uz Eiropas Savienību un citām valstīm.

"Pašlaik ir objektīvas grūtības nodrošināt atkritumu šķirošanu nepieciešamajā apmērā un arī pārstrādi. Arī pārstrādi apliecinošo dokumentu saņemšana no ārvalstu rūpnīcām ir ierobežota. Tāpat apgrūtināta ir pārrobežu kravu kustība - gan noteikto ierobežojumu dēļ, gan tādēļ, ka, izvairoties no iespējamās inficēšanās riska, arī šoferi vairs nevēlas braukt uz citām valstīm. Jāteic, ka, pat ja būtu pieprasījums pēc materiāliem, faktisko iespēju veikt atkritumu piegādes uz rūpnīcām ārpus Latvijas trūktu vai to izmaksas ir strauji augušas," klāstīja "Latvijas zaļā punkta" direktors.

Viņš arī norādīja, ka dažādu materiālu cenas tirgū kritušās dramatiski, tāpēc ne atkritumu savākšanas, ne pārstrādes uzņēmumi, nedz arī starpnieki vairs nav tik ieinteresēti atkritumu šķirošanā un pārstrādē, jo tas ir ekonomiski neizdevīgi un attiecīgi pieaug ražotāju atbildības sistēmu maksājumi par šķirošanas un pārstrādes nodrošināšanu valstī noteiktajā apmērā.

Zakulis pauda, ka iepriekšminētie apstākļi rada nozīmīgus riskus ražotāju atbildības sistēmām pilnā mērā izpildīt normatīvos paredzēto savācamo un reģenerējamo iepakojumu un videi kaitīgo preču apmēru, īpaši, ja ārkārtējā situācija valstī tiks pagarināta. Turklāt prognozēts, ka atkritumu pārstrādes tirgus inertuma dēļ situācija ilgstoši nemainīsies arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā un citviet.

"Papildu tam no 2020.gada 1.janvāra Latvijā par vairākiem procentpunktiem ir palielinātas reģenerācijas prasības visiem tirgū novietotajiem iepakojumiem. Tas nozīmē, ka šķirošana un pārstrāde būs jānodrošina ievērojami lielākam atkritumu apmēram," uzsvēra Zakulis

Ņemot vērā šībrīža cenu līmeni otrreizējo izejvielu tirgos, lai izpildītu noteiktās reģenerācijas normas ražotāju atbildības sistēmas būs spiestas palielināt maksu uzņēmumiem par to tirgū novietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu, šķirošanu un pārstrādi, sacīja Zaklus.

Viņš uzsvēra, ka situācijā, kad lielākā daļa Latvijas uzņēmumu saskaras ar Covid-19 radīto ekonomisko krīzi, kā rezultātā aptur darbību un atlaiž darbiniekus, valstij kopā ar nozares dalībniekiem būtu jāmeklē iespējas šo jautājumu risināt, īpaši, ņemot vērā situāciju arī Eiropas otrreizējo izejvielu tirgos.

"Mūsuprāt, būtu vismaz pagaidām jāiesaldē šā gada reģenerācijas prasību pieaugums. Mēs esam par turpmāku šķirošanas attīstību Latvijā, taču šādā krīzes situācijā ir svarīgi nodrošināt, ka tās vārdā netiek upurēta nozares darbinieku veselība un drošība, kā arī Latvijas uzņēmumu dzīvotspēja un iedzīvotāju maksātspēja. Situācijai ir jāmeklē kopīgs risinājums," sacīja Zakulis.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz 14.aprīlim ir izsludināta ārkārtējā situācija koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatības dēļ. Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt tuvu trim miljardiem eiro.