2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

Ekonomika
VS.LV 17:02, 20.02.2020 0

2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,2 milj. tonnu, kas ir par 1,1 milj. tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

 
Foto: LETA

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 42,6 centnerus, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē (2015. gadā - 44,9 centneri). Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm - 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā.

Pērn lauksaimniecībā ir sasniegts graudu kopražas rekords, kas ir īpaši nozīmīgi pēc ilgstošā sausuma gadu iepriekš, kas nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības kultūru audzēšanu - 2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu un vidējā ražība 29,8 centneri. 2019. gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums - ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkst. hektāru, kas ir par 51,4 tūkst. hektāru jeb 7,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā no 35,4% 2018. gadā līdz 58,8% 2019. gadā (2015. gadā - 50,4%). Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 milj. tonnu (lielākais kopievākums Latvijas vēsturē), bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7 centneri. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bija tikai 2015. gadā - 53,5 centneri no hektāra.

2019. gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,0 milj. tonnu jeb 62,0% no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centneru, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015. gadā - 55,3 centneri). 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8% ziemas kviešu kopražas bija Zemgales reģionā.

2019. gadā lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā. Vairāk par graudaugu produktu importu un eksportu var uzzināt ārējās tirdzniecības interaktīvajā rīkā CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

2019. gadā kopumā iepirkts 2,4 milj. tonnu graudu - par 699,2 tūkst. tonnu jeb 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, taču samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena - no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā jeb par 7,3%.

81,4% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā - 80,9%), no kuriem 85,5% bija pārtikas kvalitātes (2018. gadā - 84,0%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0% 2018. gadā līdz 82,9% 2019. gadā.

2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.

Kartupeļu stādījumu platībai vērojams neliels pieaugums - tikai par 0,1 tūkst. hektāru jeb 0,7%, bet kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6%, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra (2018. gadā - 191 centners).

2019. gadā laika apstākļi labvēlīgi ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Pērn izaudzēja 172,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 33,8 tūkst. tonnu jeb 24,3% vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums - no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,2 tūkst. tonnu dārzeņu jeb par 0,3 tūkst. tonnu mazāk.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LDDK: Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs (+VIDEO)

"No komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž Andris Bite.

Ekonomika NVA piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu darbinieku sagatavošanai

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei, informēja NVA.

Ekonomika Augsto tehnoloģiju nozares Latvijā ar valsts atbalstu kāpina peļņu (+VIDEO)

"Ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu".

Ekonomika Gren investēs 200 miljonus eiro reģenerācijas stacijas izveidē Aconē

Enerģētikas uzņēmuma "Gren" grupa līdz 2029.gadam Latvijā plāno investēt 200 miljonus eiro, tostarp reģenerācijas stacijas izveidē Aconē, piektdien preses konferencē sacīja "Gren" grupas biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā strauji pieaug zirņu sējplatības

Latvijā strauji pieaug zirņu sējplatības, aģentūrai LETA norādīja Lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā vasaras sējumu platības šogad būs lielākas nekā pērn

Latvijā vasaras sējumu platības šogad būs lielākas nekā pagājušajā gadā, pavēstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Aktīvi pavasara sējas darbi varētu sākties nedēļas otrajā pusē

Aktīvi pavasara sējas darbi varētu sākties nedēļas otrajā pusē, pauda lauksaimnieki.

Pasaule Ukrainas lauksaimniecības produktu importam būs stingrāki ierobežojumi

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Eiropas Parlaments (EP) pirmdien vienojās par stingrākiem ierobežojumiem dažu Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, paziņoja ES prezidējošā valsts Beļģija.